Pētījums: Tikai 0,4% Latvijas iedzīvotāju uzticas ārvalstīs ražotai cūkgaļai
Pirmo reizi pēc Latvijas Cūku audzētāju asociācijas iniciatīvas pētīti Latvijas iedzīvotāju cūkgaļas pirkšanas paradumi un attieksme pret Latvijā ražotu un importa cūkgaļu. 61% iedzīvotāju uzticas tieši Latvijā ražotās cūkgaļas kvalitātei un drošumam, bet ārvalstīs ražotai cūkgaļai uzticas tikai 0,4% respondentu.
Divi galvenie cūkgaļas izvēles kritēriji ir gaļas izskats vai smarža (61%) un tās cena (56%). Katram piektajam patērētājam ir svarīga izcelsmes vieta. Latvijā ražotā cūkgaļa tiek vērtēta kā svaiga, tā labi garšo un ir kvalitatīva. Tiesa, vien 13% cūkgaļas pircēju regulāri jautā pārdevējam par tās izcelsmes valsti.
"Pircējiem ir tiesības tirdzniecības vietās pārdevējiem vaicāt informāciju, kas skaidri apliecinātu gaļas izcelsmes valsti. Eiropas Savienības regula paredz, ka gaļai obligāti ir jānorāda izcelsmes vieta. Atcerēsimies, ka vietējā cūkgaļa pie patērētāja nonāk svaigāka, tai ir īsāks ceļš līdz patērētājam un to nav bijis nepieciešamības sasaldēt," uzsver Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.
Absolūtais vairākums jeb 90% Latvijas iedzīvotāju iegādājas svaigu, termiski neapstrādātu cūkgaļu, un gandrīz puse to dara reizi nedēļā vai biežāk. Cūkgaļas pircēju vidū vairāk ir ģimeņu ar bērniem. 58% respondentu cūkgaļu iegādājas lielveikalos, liela daļa – 39% – tirgū, bet specializētajos gaļas veikalos iepērkas 32% aptaujāto.
"Diemžēl ne visos lielveikalu tīklos regulāri var nopirkt Latvijā audzētu cūkgaļu. Piemēram, "Rimi" veikalos Latvijas cūkgaļa ilgstoši ir pieejama vien nelielos apjomos," informē Dz. Lejniece, piebilstot, ka "Rimi" veikalos iespēja nopirkt importa cūkgaļu joprojām ir lielāka nekā iegādāties Latvijā audzētu vietējo ražojumu.
Lai iegādātos kvalitatīvu, svaigu, Latvijā ražotu cūkgaļu, informācija jāmeklē Latvijas Cūku audzētāju asociācijas mājaslapā www.lcaa.lv. Asociācija ir izveidojusi interaktīvo karti, kurā apkopota informācija par Latvijas cūku audzētājiem.
55% neēstu ar imunokastrācijas metodi ražotu cūkgaļu
71% respondentu uzskata, ka ar imunokastrācijas metodi ražotas cūkgaļas produkciju nepieciešams speciāli marķēt, savukārt 55% šādu cūkgaļu neēstu. Latvijas iedzīvotājiem, kas ir informēti par šo metodi, attieksme ir kategoriska – tikai 5% šo praksi vērtē pozitīvi, bet negatīvi – 41%, turklāt gandrīz katru trešo Latvijas iedzīvotāju ļoti satrauc iespējamās sekas cilvēka veselībai, ko var radīt šādas cūkgaļas lietošana uzturā.
44% Latvijas iedzīvotāju trūkst informācijas par imunokastrācijas metodi. Atsevišķās ES dalībvalstīs, piemēram, Beļģijā, tiek praktizēta cūkgaļai audzēto kuiļu imunokastrācija jeb medikamentu ievadīšana, kas gaļai samazina specifisko kuiļa smaku. Tā tiek īstenota divas reizes dzīvnieka audzēšanas gaitā, tostarp īsi pirms dzīvnieka realizācijas gaļas tirgū. Iespējams, ka šāda gaļa nonāk arī Latvijas cūkgaļas tirgū.
Dz.Lejniece norāda, ka iedzīvotāju bažas ir saprotamas, jo par imunokastrācijas ceļā iegūtas gaļas ietekmi uz patērētāju un to pēcnācēju veselību atbildes ir neskaidras –nav izpētīts, kādu iespaidu šādas gaļas lietošana uzturā var atstāt uz cilvēka reproduktīvo veselību. Piemēram, Vācijas patērētāji pret cūkgaļu, kurai pielietota imunokastrācijas metode, izturas noraidoši. Arī Latvijas cūku nozares ekspertu un veterinārārstu biedrības nostāja ir līdzīga.
Latvijas Cūku audzētāju asociācija atgādina, ka vietējo cūkgaļu ir vērts izvēlēties, ne tikai patriotisma dēļ, rūpējoties par saglabātām darba vietām vietējiem iedzīvotājiem, apdzīvotiem laukiem un valsts budžetā nomaksātiem miljoniem eiro, bet arī tāpēc, ka atsevišķās Eiropas valstīs cūkām noteiktās labturības prasības netiek ievērotas tik strikti kā Latvijā, līdz ar to rukši dzīvo šaurībā, rezultātā tie biežāk slimo un tiek ārstēti ar antibiotikām. Turklāt plaši tiek praktizēta kuiļu medikamentozā imunokastrācija.