Pētījums: Gada laikā Latvijā algas ir pieaugušas par vidēji 5%
"CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš norāda, ka joprojām lielākās algas Latvijā starp kvalificētiem speciālistiem saņem strādājošie informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, jo īpaši vecākie programmētāji, sistēmu arhitekti, kuru atalgojums nereti pārsniedz vidējā un augstākā līmeņa vadītāju algas.
Pētījuma rezultāti liecina, ka kopumā augstākais vidējais mēneša neto atalgojums Latvijā ir tādos biznesa sektoros strādājošajiem kā IT, finanses, telekomunikācijas, mārketinga un pārdošanas joma, bet zemākais - izglītība, kultūra, veselības aprūpe un sabiedriskā ēdināšana.
Tāpat salīdzinoši augstas algas saņem finanšu kontrolieri, galvenie grāmatveži, celtniecības projektu vadītāji, būvinženieri, lielo klientu menedžeri, produktu vadītāji. Savukārt mazāko algu saņēmēju vidū ir, piemēram, tādi amati kā medmāsas, sanitāri, skolotāji, viesmīļi, apsargi, glābēji, veikala pārdevēji, kā arī mazkvalificētie strādnieki, atzīmē Brodiņš.
Papildus mēneša algai saņemto bonusu vidū populārākie ir bezmaksas dzērieni - tēja, kafija, minerālūdens utt., veselības apdrošināšana, uzņēmuma neformālie pasākumi, apmaksātas mobilā tālruņa sarunas un internets, kā arī brīva diena slimības dēļ un elastīgs darba laiks.
Tomēr teju katrs sestais aptaujātais atzinis, ka līdz ar mēneša algu nesaņem nekādus papildu labumus.
Pētījuma rezultāti liecina, ka situācija darba tirgū 2015.gadā turpināja uzlaboties, vienmērīgi pieaugot strādājošo atalgojumam. Tomēr eksperti šogad prognozē piesardzīgu darba devēju optimismu attiecībā gan uz jaunu darbvietu izveidošanu, gan atalgojuma palielināšanu.
Salīdzinot pētījuma datus Latvijas reģionos un lielākajās pilsētās, secināts, ka vidējā neto darba samaksa Rīgā un Daugavpilī atšķiras par 59%. Zemākais vidējais atalgojums ir Latgales reģionā, bet augstākais - Pierīgā.
Salīdzinot pētījuma rezultātus ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, iespējamais "aplokšņu algas" īpatsvars ir vidēji vairāk nekā 30% no kopējās darba samaksas. CSP dati liecina, ka pērn vidējais neto atalgojums bija 603 eiro, bet algu informācijas datubāzes "Algas.lv" apkopotā informācija liecina, ka pērn vidējā neto alga, ko darbinieks saņēmis "uz rokas", bija 802 eiro.
"Latvijas algu un atlīdzību pētījuma 2016" metodoloģija ir kvantitatīvā aptauja un kvalitatīvā izpēte. Pētījums norisinājās plašākajā algu informācijas datubāzē Latvijā - "Algas.lv". Pētījuma dati tika iegūti no 2015.gada janvāra līdz 2015.gada decembrim, apkopojot informāciju gandrīz par 21 000 respondentu.
Papildus kvantitatīvajai metodei tika izmantota arī kvalitatīvā pētniecības metode, "CV-Online Latvia" personāla atlases projektu vadītājiem apzinot darba devējus un noskaidrojot piedāvāto atalgojumu šo uzņēmumu darbiniekiem dažādās amatu kategorijās.
Žurnāla "Kapitāls" aprīļa numurā ikviens varēs iepazīties ar Latvijā strādājošo vidējo atalgojuma līmeni 160 amatu pozīcijās, kas sagrupētas 19 kategorijās, kā arī atalgojuma līmeni dažādos biznesa sektoros un Latvijas reģionos 35 biznesa sektoros.
Interneta personāla atlases uzņēmums "CV-Online Latvia" paredzējis turpmāk ik gadu veikt algu un atlīdzību pētījumu, ar to iepazīstinot gan darba devējus, gan darba ņēmējus.
Uz sarakstu
