Pētersone-Godmane: Neviens bēglis ar varu uz Latviju netiks vests

Foto: Edijs Pālens/LETA
Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas eksperti dosies misijās uz Itāliju un Grieķiju, lai veiktu Latvijā uzņemamo bēgļu intervijas, taču neviens no viņiem ar varu uz Latviju netiks vests, tā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē atzina Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Iepazīstinot klātesošos deputātus ar patvēruma meklētāju uzņemšanas Latvijā iespējām, Pētersone-Godmane norādīja, ka Latvija īpaši raudzīsies uz ģimenēm, kurās ir bērni, kā arī vismaz viens pieaugušais, kuram ir kāda no Eiropas valodu zināšanām, kā arī personu apliecinoši dokumenti. Tas tiks darīts, jo tiek uzskatīts, ka šādu cilvēku integrācijas sabiedrībā būs veiksmīgāka un vieglāka. Tāpat viņa atgādināja, ka Latvijas pārstāvji bēgļus informēs par Latviju - valsts uzbūvi, kā arī pamatprincipiem. Norisināsies arī intervijas par šo cilvēku spējām, vajadzībām un zināšanām, noskaidrojot visus nepieciešamos drošības aspektus, kā arī attiecīgo cilvēku vēlmi doties uz Latviju. "Neviens ar varu uz Latviju netiks vests," viņa uzsvēra, piebilstot, ka pēc vēlmes izteikšanas par došanos uz Latviju norisināsies formāla dokumentu kārtošana, lai šos cilvēkus nogādātu Latvijā.

Attiecībā uz patvēruma meklētāju nogādāšanu uz Latviju, Pētersone-Godmane norādīja, ka šo cilvēku transportēšanai no Itālijas un Grieķijas Eiropas Komisija (EK) ir piešķīrusi nepieciešamo finansējumu. Attiecībā uz cilvēku pārvietošanu no trešajām valstīm, Latvijai transportēšana būs jāveic pašai.

Runājot par Mucenieku centru, kur kādu laiku uzturēsies patvēruma meklētāji, ministrijas pārstāve skaidroja, ka tiks darīts viss iespējamais, lai šie cilvēki, nonākot centrā, nesēdētu bezdarbībā. Paredzēts, ka šiem cilvēkiem tiks nodrošināti intensīvi latviešu valodas apguves kursi trīs mēnešu garumā. Paredzēts, ka pēc šī perioda cilvēki būs iemācījušies latviešu valodu vismaz pamata saziņas līmenī. Tāpat norisināsies individuālais konsultāciju darbs, mēģinot noskaidrot, kur šie cilvēki varētu dzīvot un ar ko nodarboties.

Runājot par cilvēku atgriešanos viņu mītnes zemēs, ja viņi nekvalificējas kādam no statusiem, Pētersone-Godmane norādīja, ka vairāki no cilvēkiem, kuri ieradušies Eiropā, tostarp no Sīrijas, var tikt sūtīti atpakaļ. Viņa arī uzsvēra, ka dalībvalstīm, piemēram, Baltijas valstīm, būtu nepieciešams vienoties par kopīga cilvēku atgriešanas mehānisma izveidi, lai samazinātu šī procesa iespējamās izmaksas. Tas, kā sacīja ministrijas pārstāve, arī sūtītu skaidru signālu pārējiem.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzslavējusi Labklājības ministrijas lēmumu uzņemties patvēruma meklētāju integrācijas uzraudzīšanu Latvijā.

"Svarīgi, ka tieši par plāna integrācijas sadaļu atbildību uzņēmās Labklājības ministrija kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru," pēc sēdes žurnālistiem pauda Straujuma. Vēlāk gan tikšot runāts par sadarbību ar Sabiedrības integrācijas fondu, taču patlaban integrācija un iesaistīšana darba tirgū būs Labklājības ministrijas pārziņā. Savukārt par plāna pirmajām daļām - patvēruma meklētāju izvēli un integrācijas pirmo posmu - joprojām atbildīga būs Iekšlietu ministrija.

Valdībā, skatot indikatīvo pasākumu plānu patvērumu meklētāju uzņemšanai, ministru vidū raisījās diskusija par atbildīgo koordinējošo iestādi. Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) atzina, ka viņa vadītā ministrija, piesaistot Nodarbinātības valsts aģentūru, būtu gatava uzņemties koordinējošo lomu patvēruma meklētāju integrācijā.

Lai gan plānā vairākos variantos šo atbildību piedāvāts uzticēt Kultūras ministrijai, ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) bija skeptiska, ka kāda no ministrijām uzņemtos šo lomu. Tomēr kā racionālu viņa uzskata priekšlikumu iesaistīt Sabiedrības integrācijas fondu.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītās darba grupas sagatavotais plāns sadalīts trīs rīcības virzienos: "Personu atlase un pārvietošana", "Patvēruma meklētāja uzņemšana, izmitināšana" un "Integrācija". Katrā virzienā ir noteiktas institūcijas, kuras ir atbildīgas par konkrētu uzdevumu īstenošanu.

Rīcības plāns patvēruma meklētāju uzņemšanai ietver integrācijas plāna sagatavošanu, kas paredzētu saistību līguma noslēgšanu, palīdzību nodarbinātības un dzīvesvietas jautājumu risināšanā. Šāds integrācijas plāns ietvertu valodas un kultūras apmācību koordinēšanu, izglītības un sociālā atbalsta nodrošināšanu, kā arī citus pasākumus.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.

Viss par: Latvijas ziņas