Pērn izdevumi sociālajai aizsardzībai palielinājās par 6,1%
2013.gadā lielākais izdevumu pieaugums (par 22,7%) bija bezdarbnieku atbalsta pasākumiem - galvenokārt bezdarbnieku pabalstiem un aktīvās nodarbinātības pasākumiem. Izdevumi bezdarbnieku pabalstam pieauga no 58,1 miljoniem 2012.gadā līdz 74,2 miljoniem 2013.gadā, ko ietekmēja likumdošanā veiktās izmaiņas pabalsta apmēra piešķiršanas nosacījumos.
Kopš 2009.gada izdevumi ģimenes un bērnu atbalstam ir samazinājušies, kas skaidrojams ar 2009.gada 16.jūnijā pieņemtajā likumā "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" noteiktajiem pabalstu apmēra ierobežojumiem, pilsētas informācijas portālu tīkls Pilseta24.lv uzzināja CSP.
Savukārt 2013.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izdevumi pieauga par 19,5%. To sekmēja vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstu izmaksas ierobežojumu samazināšana, kā arī bērna kopšanas un minimālā vecāku pabalsta apmēra palielināšana.
Pērn samazinājās izdevumi sociālās atstumtības mazināšanai, kas galvenokārt saistīts ar pašvaldību izmaksājamā pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (turpmāk GMI pabalsts) izdevumu samazināšanos. Salīdzinot ar 2012.gadu, kad izdevumi GMI pabalstam bija 23,8 miljoniem eiro, 2013.gadā tie samazinājās par 45,8% un bija 12,9 miljoniem eiro. Labklājības ministrijas dati liecina, ka 2013.gada laikā GMI pabalsta saņēmēju skaits samazinājās no 39 tūkstošiem personām janvārī līdz 26 tūkstošiem personām decembrī.
Sociālās aizsardzības izdevumi 2013.gadā veidoja 14,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,1 vienu procentpunktu vairāk nekā 2012.gadā (14,0% no IKP). 2012.gadā sociālās aizsardzības izdevumi Igaunijā bija 15,4% no IKP, Lietuvā - 16,5% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā - vidēji 29,5% no IKP.
Eiropas statistikas sistēmā katru gadu tiek apkopoti un publicēti harmonizēti dati par sociālās aizsardzības izdevumiem saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) izstrādāto ESSPROS (Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēma) metodoloģiju. Latvija datu apkopošanu par sociālo aizsardzību atbilstoši ESSPROS uzsāka 2004.gadā. Dati par sociālās aizsardzības izdevumiem atrodami CSP mājaslapā. To apkopošanai tiek izmantoti dažādu valsts institūciju sniegtā informācija. ESSPROS izdevumi tiek finansēti no valsts un pašvaldību budžetiem, darba devēju sociālajiem maksājumiem u.c.
Uz sarakstu
