NBS komandieris: Šobrīd Latvijā nav nepieciešamības strauji palielināt karavīru skaitu
Viņš pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas slēgtās sēdes skaidroja, ka šobrīd saskaņā ar valsts aizsardzības plānu bruņotajos spēkos nav nepieciešams strauji palielināt karavīru skaitu. Turklāt Latvijā šobrīd ir nepieciešams attīstīt Zemessardzi un rezerves karavīru sistēmu. Tāpat valsts rīcībā ir aptuveni 5000 karavīri, kuri bijuši profesionālajā dienestā, un aptuveni 900 no viņiem ir starptautisko operāciju pieredze.
"Realizēsim vispirms šo mehānismu, iesaistīsim viņus valsts aizsardzībā un, ja tad būs nepietiekams pilsoņu skaits valsts aizsardzībai, varam domāt par nākamajiem soļiem," uzsvēra Graube.
"Mums ir pirmo gadu budžeta palielinājums, nav līdz galam moderni apbruņoti profesionālā dienesta karavīri un zemessargi. Mums ir daudz darāmā, kas prasīs vismaz pāris gadu, lai mēs pabeigtu plānotos projektus, nevis tagad sākt jaunus procesus, kas prasa ļoti daudz resursu," piebilda NBS komandieris.
Graube arī uzsvēra, ka šobrīd Jaunsardzē iesaistījušies aptuveni 7000 jaunieši un šāda mēroga organizācijas citās Baltijas valstīs nav, tāpēc nepieciešams attīstīt arī šo kustību.
Arī Rezerves brigādes ģenerālis un Saeimas komisijas loceklis Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) žurnālistiem uzsvēra, ka, pamatojoties uz NATO kolektīvo aizsardzību, obligātais dienests Latvijā šobrīd nav vajadzīgs. Viņš gan nenoliedz, ka gadījumā, ja valsts vēlas, lai jaunieši ir fiziski sagatavoti un saliedēti, obligātais dienests ir laba lieta, taču tas prasa lielus resursus.
Jau ziņots, ka Latvijas sabiedrībā ir jāturpina diskusija par iespēju ieviest obligāto militāro dienestu valsts pašaizsardzībai, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā, runājot par mūsu drošības izaicinājumiem, Baltijas Asamblejas (BA) sanāksmē paziņojusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Latvija 2006.gadā pieņēma lēmumu par atteikšanos no obligātā dienesta.
Uz sarakstu
