Ministrs: Ekonomiskajai izaugsmei traucē darbaspēka zemo prasmju un zināšanu līmenis
Lai to mainītu, būtu nepieciešamas būtiskas pārmaiņas izglītības sistēmā. Darba tirgus mainās ātri, bet klasiskā izglītības sistēma līdzi netiek, uzsvēra Ašeradens, norādot, ka vidējā termiņā pieaugs pieprasījums pēc inženiertehniskām profesijām, bet samazināsies pēc tā sauktajām humanitārajām profesijām.
Eksāmenu matemātikā nokārtojot tikai 40% absolventu, bet vajadzētu vismaz 60%. Ķīmijā un fizikā situācija esot vēl sliktāka - eksāmenus nokārtojot tikai 13% skolu beidzēju. Līdz ar to varot prognozēt, ka inženiertehniskajās jomās nākotnē nepietiks cilvēku.
Arī svešvalodu zināšanas ir ļoti vājas. Vecākiem un skolotājiem būtu jāsaprot, ka pašreizējiem bērniem nākotnē būs jāstrādā atvērtā, starptautiskā ekonomikā, sacīja politiķis.
Kā norāda Ašeradens, Latvijā ir liels īpatsvars mazu ienākumu saņēmēji, kas arī sakņojas izglītības sistēmā. Izglītības sistēmā maz domā par to, kas notiks ar absolventiem, viņiem iesaistoties darba tirgū. Vidusskolēni nevar atrast darbu, jo mazkvalificēti darbinieki nav vajadzīgi. Turklāt citās valstīs par mazkvalificētu darbu maksā vairāk, līdz ar to daudzi dodas uz ārvalstīm.
Ministrs norādīja, ka nepieciešami gan ilgtermiņa, gan īstermiņa risinājumi. Īstermiņā esot jāatrod modelis vidusskolām, lai bērni nonāktu profesionālajā izglītībā.
Vienlaikus ministrs piebilda, ka bezdarbs Latvijā samazinās. Tomēr iedziļinoties detaļās, ir daudz problēmu. Bezdarbs lielāks ir Latgalē un reģionos, bet Rīgā ir darbaspēka deficīts.
Uz sarakstu