Ministre: Lielu daļu ēnu ekonomikas veido tas, kur paši iedzīvotāji iesaistās
Ja tiks veikti pasākumi, lai mazinātu ēnu ekonomiku šajā segmentā, tam būs iedzīvotāju pretestība, secināja politiķe.
Būtisku, bet salīdzinoši nelielu daļu no ēnu ekonomikas veido tā daļa, kur sabiedrība arī gatava iesaistīties un atbalstīt apkarošanu. Piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas karuseļi veido apmēram desmito daļu no ēnu ekonomikas apjoma jeb apmēram 150 miljonus eiro no 1,5 miljardiem eiro ēnu ekonomikas, sacīja ministre. Vēl lielāka ēnu ekonomikas daļa nekā PVN karuseļu shēmas ir jomas, kur iedzīvotāji piedalās neapzināti, piemēram, kases čeku krāpšanās, PVN optimizēšana. Ministre uzskata, ka no PVN "nav iespējams izcelt miljardu". Šīs jomas var aktīvi apkarot, taču grūtāk būs papildu finansējumu "izcelt" tur, kur paši iedzīvotāji piedalās ēnu ekonomikā, secināja ministre.
Reizniece-Ozola atzīmēja, ka ēnu ekonomikas mazināšanai svarīga ir "aplokšņu algu" kriminalizēšana. Taču vienlaikus jau no nodarbinātajiem dzirdama neapmierinātība, ja to darba devējs vēlas legalizēties un maksāt visus nodokļus, jo šādā situācijā, ja, piemēram, cilvēks līdz šim saņēmis 500 eiro algu "uz rokas", bet darba devējs vēlas no šīs summas samaksāt arī nodokļus, šādā situācijā darba ņēmēja ienākumu līmenis krītas.
Ministre secināja, ka pašlaik jau ir dažādi sodošie un kontrolējošie pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai, bet trūkst motivējošās daļas.
Finanšu ministre vērsa deputātu uzmanību, ka ēnu ekonomikas mazināšanai jānotiek sarežģītā kontekstā, jo iedzīvotājiem ir ļoti zema vēlme maksāt nodokļus. Šī domāšana būtu jāmaina. Zemā vēlme maksāt nodokļus ir saistīta ar zemo uzticību valdībai. Iedzīvotāji neizprot, kāpēc lai uzticētu savu naudu kādam, par kuru nav pārliecības, ka nauda tiks sadalīta godprātīgi, rezumēja politiķe.
Kā ziņots, 10.jūnijā Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē tika apstiprināts jaunais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns.
Uz sarakstu