Maijā elektrības patēriņš Latvijā sarucis par 4%
Savukārt, salīdzinot ar 2015.gada maiju, elektroenerģijas patēriņš Latvijā sarucis par 2%.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem maijā Daugavas ūdenīgums bija 75% apmērā no mēneša normas, kā rezultātā hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 16%, bet, salīdzinot ar 2015.gada maiju, tika piedzīvots kāpums par 35%.
Termoelektrostacijas (TEC) nedaudz palielināja saražotās elektroenerģijas apjomu par 2%, bet, salīdzinot ar 2015.gada maiju, - par 126%. Tā rezultātā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 525 496 MWh, kas ir par 13% mazāk nekā aprīlī, bet salīdzinājumā ar 2015.gada maiju ir palielinājums par 32%.
No trešajām valstīm importētās elektroenerģijas apjoms maijā pieauga par 11% salīdzinājumā ar aprīli un bija 91 222 MWh, bet salīdzinājumā ar 2015.gada maiju - kritums par 50%. Importētās elektroenerģijas apjoma palielinājums no trešajām valstīm daļēji skaidrojams ar to, ka Zviedrijas un Lietuvas starpsavienojums "NordBalt" nedarbojās deviņas dienas.
Balstoties uz biržas "Nord Pool" informāciju, atlikušo laiku Zviedrija caur jauno kabeli maijā eksportēja uz Lietuvu 327 608 MWh, no kurām 43% nonāca Polijā, bet atlikusī daļa, kas sasniedza 187 926 MWh, palika Lietuvā.
Lietuvas un Polijas starpsavienojuma "LitPol Link" noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 8%, kas salīdzinājumā ar aprīli bija palielinājums par vienu procentpunktu, bet virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 59%, kas, salīdzinot ar aprīli, ir samazinājums par pieciem procentpunktiem. Tas, ka Polijas elektroenerģijas eksports uz Lietuvu samazināsies, bija paredzams, jo pēc "NordBalt" kabeļa ekspluatācijas sākšanas Polijai kļuva daudz grūtāk konkurēt ar elektroenerģijas cenu Lietuvas tirdzniecības apgabalos.
Uz sarakstu
