Lietas, kuras tev par viņu nav jāzina

Nedari otram to, ko negribi, lai otrs dara tev – sena gudrība, ko bieži atgādināja jau bērnudārzā. Biežāk to saprotam kā aktīvu darbību, bet neiedomājamies, ka arī nepamatota vēlme izzināt visas otra cilvēka prāta, piedzīvotā, atmiņu un nodomu dzīles, ir tas, ko, tā labi padomājot, arī nemaz negribētos saņemt pretīm.

Dažkārt sievietēm patīk domāt, ka mīļotais vīrietis viņai pieder, un kā jau par jebkuru piederumu, viņai ir jāzina viss detaļās – jāizlasa lietošanas instrukcija, atsauksmes internetā, jāuzzina iepriekšējo lietotāju pieredze.

Antra, 30 gadi, gudra un skaista: "Kaut ko nezināt par viņu ir risks uzkāpt uz grābekļa, no kura varētu arī izvairīties. Tā kā man pārsteigumi nepatīk, būt informētai par visu man ir svarīgi. Protams, ka negribu pavadīt mūsu kopīgo vakaru klausoties par viņa iepriekšējām attiecībām, kā viņi gājuši sēņot, kāpuši kalnos vai izklaidējušies ar draugiem! Tomēr es nudien negribētu piedzīvot situāciju, ka viņš vispār nebūtu pieminējis savas iepriekšējās attiecības, vai to, ka viņam ir bērns, un pēkšņi kāds viņa draugs mani par to apgaismotu kopīgā pasākumā, domājot, ka esmu lietas kursā! Tāpat man ir jāzina par iemesliem, kādēļ iepriekšējās attiecības izjukušas - viedokļu atšķirība, atšķirīga izpratne par naudu, laika pavadīšanu, krāpšana - tas daudz ko pasaka par vīrieti, un ļauj nojaust, vai arī attiecībās ar mani nav līdzīgi kritiskie momenti. Galu galā - ja tas ir mans vīrietis, man ir jāzina par viņu viss! Savukārt, ja ir kaut kas, ko viņš negrib stāstīt - lai tā arī skaidri pasaka, kura ir viņa tēma, ar kuru negrib dalīties, un kāpēc. Ja viņam ir brālis, kuram problēmas ar alkoholu, vai bijusī sieva pāris reizes gadā tiek ievietota psihenē - es respektēšu šo tēmu nepieminēt (bet ne gluži nebūt par to informētai nemaz). Līdz ar to - ja esmu informēta par visiem viņa dzīves aspektiem, no kuriem lielākā daļa nu jau mums ir kopīgi, tad man vairs nerodas vēlme kaut kur "rakņāties", lai uzzinātu.

Savukārt, ja kāda tēma tiek noklusēta un slēpta - rodas pamatots jautājums - kāpēc? Tad gan es gribēšu to uzzināt!"

Mīlas ziedonī jauni un laimīgi pāri apmainās ar savām profilu parolēm "draugos" un citos sociālajos tīklos. Man šķiet, ka tas tomēr nevar labi beigties, jo pats profila īpašnieks jau var būt pats tikumības iemiesojums, bet agri vai vēlu var uzrasties kāda bijusī draudzene, kas pēc vētrainas iedzeršanas var atrakstīt sentimentālu atmiņu vēstuli par neaizmirstamajiem orgasmiem un vēlēšanos tos pēc iespējas ātrāk atkārtot. Un tev ir sabojāts garastāvoklis kā minimums, bet pēc maksimālās programmas - pilnīgi nevainīgs vīrietis, kurš ir spiests taisnoties par svešas, pārgribējušās sievietes rīcību.

Zināt visu bieži vien nozīmē negulētas naktis, raizes, asaras un vilšanās. Ne velti tautas paruna māca – daudz gribēsi zināt, ātri veca paliksi! Savukārt cita saka – mazāk zināsi, labāk gulēsi! Un tagad jau nu noteikti top skaidrs, ka tās nevēsta par akadēmiskajām zināšanām, bet par vēlmi iebāzt savu garo degunu tur, kur neviens nav aicinājis.

Dace, 35 gadi, tagad gudra: "Man likās, ka esmu dikti gudra līdz brīdim, kad bezdarbības māktai manī modās ideja pārbaudīt mana vīra uzticību. Pamata tam nebija nekāda, ja nu vienīgi biežā aizkavēšanās darbā, bet tam bija arī racionāli izskaidrojumi. Nolēmu kādu vakaru aiziet viņam uz darbu pretī. Nebrīdinājusi. Viņam birojs atrodas pirmajā stāvā, ziemā vakaros tumšs, bet biroja logi izgaismoti. Viss kā uz delnas. Un tā es viņus tur ieraudzīju. Godīgi sakot, iekšā viss sagriezās, gribējās vemt. Taču kaut kā spēju sevī atrast spēkus domāt, un spriežot pēc mūsu pēdējā laika attiecībām, kurās absolūti nekas nebija mainījies, iegalvoju pati sev, ka tā ir tikai viegla dēka, un vīram noteikti nav nodoma kaut ko mūsu kopdzīvē mainīt. Atgriezos mājās viena, izraudāju savu aizvainojumu, izkratīju sirdi draudzenei, kura arī ieteica traci necelt, sagaidīju mājās vīru (tēlot bija grūti) un nolēmu pāris nedēļas pavērot viņa attieksmi pret mani un uzvedību. Nekas nemainījās. Un tā ir palicis arī līdz šim brīdim visus šos četrus gadus. Tiku tam pāri un nenožēloju, ka toreiz noklusēju. Domāju, ka nav vērts vērt vaļā muti, ja neesi gatava uz radikālu rīcību. Ja netaisies šķirties, tad skandāla rīkošana ir bezjēdzīga bļaustīšanās. Kopš tā laika nosolījos sev vairs nelīst vīra privātajā dzīvē bez uzaicinājuma. Tagad, jau ar laika distanci, es domāju, ka labāk būtu jutusies, ja toreiz nekur nebūtu gājusi. Aiztaupītu sev nervus. Un tieši šo slikto sajūtu dēļ tagad esmu izvēlējusies nezināt par savu vīru atsevisķas viņa dzīves epizodes. Ja viņš gribēs man kaut ko darīt zināmu, pats pateiks."

Kad kāre būt informētai sit visaugstāko vilni, sevi atvēsināt var, padomājot par to, vai tu pati gribētu, lai tavs vīrietis par tevi pašu zinātu visu. Ja tu zinātu, ka viņš caurskata tavu telefonu, lasa e-pastus, dzird tavas domas un sarunas pie psihoterapeita. Vai tu gribētu, lai viņš zin par tavu neapdomīgo flirtu darba ballītē, kad ar šampanieša brillēm uz acīm atsaucies jaunā kolēģa skūpstiem biroja virtuvē? Vai tu gribētu, lai viņš ir informēts par jaunības muļķībām un abortu 18 gadu vecumā? Tavai izvēlei par to nestāstīt mīļotajam ir kāds racionāls izskaidrojums. Varbūt gribi izskatīties labāka, nekā esi patiesībā. Varbūt negribi viņu sāpināt, jo tas vieglais flirts jau neko nemaina tavā attieksmē pret mīļoto. Toties tā uzzināšana gan daudz ko mainītu. Atkarībā no vīrieša pašapziņas. Vai tiešām tas ir vajadzīgs?

Olga, 38 gadi, precējusies: "Tā kā man pašai ir lērums lietu, kuras nekādā gadījumā negribētu darīt zināmas savam vīram, pieņemu, ka arī viņam ir no manis kaut kas slēpjams. Man nepatiktu, ja viņš zinātu par manu abortu, STS, vīriešu skaitu manā gultā pirms viņa, seksa pozām un veidiem, kuri ir bijuši ar citiem, bet nekad ne ar viņu, jo tad būtu jāatbild uz jautājumu "kāpēc?". Tāpat es negribētu, ka mans vīrs uzzina, ka neiekāroju viņu, bet, varbūt, kādu citu... Tās ir lietas, kas nemaina manu attieksmi pret vīru, bet tomēr ir klātesošas un, ja nāktu gaismā, varētu nodarīt viņam sāpes. Tāpēc arī es pati izvēlos strausa politiku, jo zinu vienu senu patiesību – ja ir radusies vēlme kaut ko uzzināt, kādas aizdomas, nemiers, tad tam visticamāk ir kāds pamats, un, ja es sākšu meklēt, tad arī atradīšu kaut ko, kas man ļoti nepatiks. Bet es to negribu. Negribu sirdssāpes, pārdzīvojumus, negribu zināt, ka tomēr neesmu visforšākā. Tāpēc es respektēju sava vīra privāto dzīvi. Netaisos kļūt ne par viņa šaubu un nepārliecinātības jūtu izgāztuvi, ne par viņa brīvības ierobežotāju."

Mēs esam kopā ar kādu tāpēc, ka mums viņā kaut kas bezcerīgi patīk, nevis tāpēc, lai izzinātu visus viņa dvēseles tumšākos kaktus. Jāatceras, ka tur var slēpties arī kaut kas patiešām nepatīkams, ko uzzinājusi vēlēsies, kaut tā nekad nebūtu noticis.

Kāds vieds vīrietis man reiz teica, ka gadījumā, ja tevi māc bažas, un nezini, kā rīkoties, pamēģini nostāties tā otra cilvēka vietā, un iedomāties viņa sajūtas. Un tev uzreiz taps skaidrs, kā rīkoties. Tāpēc cienīsim savus mīļotos, ļausim viņiem brīvi elpot, un izbaudīsim brīva cilvēka dzīvi arī pašas!

Raksts tapis sadarbībā ar "Espati.lv".

Uz sarakstu