Latvijas skolēniem lielākās grūtības sagādā dzimtā valoda un literatūra

Foto: Evija Trifanova/ LETA
Foto: Evija Trifanova/ LETA

Latvijas skolēniem lielākās grūtības sagādā dzimtā valoda un literatūra, pētījumā par otrgadniecību izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējās pamatizglītības programmas, secinājis Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD).

Izvērtējot pētījumā iesaistīto izglītības iestāžu sniegtās atbildes par mācību priekšmetiem, kas skolēniem sagādā vislielākās grūtības, konstatēts, ka pirmajā vietā viennozīmīgi visās klašu grupās ir dzimtā valoda un literatūra. Otrajā vietā ir matemātika, bet trešajā - svešvalodas (angļu valoda un krievu vai vācu valoda kā otra svešvaloda).

Pirmo ceturto klašu grupā skolēniem ir grūtības ar dzimto valodu, angļu valodu un matemātiku. Sesto un septīto klašu grupā līdzās šiem mācību priekšmetiem ir arī Latvijas un pasaules vēsture, sociālās zinības un dabaszinības. Pamatskolas pēdējo divu klašu posmā minētajiem mācību priekšmetiem pievienojas arī fizika, ķīmija un bioloģija.

Vērtējot nesekmīgumu skolēnu vidū, IKVD norādīja, ka katrs nesekmības gadījums tomēr būtu vērtējams kā vairāk vai mazāk individuāls un ir saistīts ar konkrētām pedagoga un izglītojamā savstarpējās komunikācijas problēmām, nepatiku pret mācību priekšmetu vai skolas neapmeklēšanu vispār. Nereti nepietiekami vērtējumi parādās arī tādos mācību priekšmetos kā vizuālā māksla, mājturība un tehnoloģijas, kā arī sports.

Vairāku pētījumā iesaistīto izglītības iestāžu pedagogi diskusijās norādīja uz konkrētām, ar mācību priekšmetu saturu saistītām problēmām, piemēram, pārslogotu mācību saturu un sarežģītas latviešu valodas mācību grāmatas 6.klasē. Tāpat tiek norādīts uz dublējošos izglītības saturu vairākos mācību priekšmetos, uzdevumu ar praktisku ievirzi trūkumu matemātikas mācību grāmatās atsevišķā klašu grupā.

Tāpat sevi nav attaisnojis mācību priekšmeta "Latvijas un pasaules vēsture" sadalījums divos priekšmetos, norādīja pedagogi, iesakot pārskatīt šo mācību priekšmetu saturu, jo mācību procesā iznāk atkārtoties un nevar runāt par Latvijas vēsturi, neaplūkojot to pasaules vēstures kontekstā.

Pedagogi norādīja, ka izglītības saturs nav atbilstošs skolēnu vecumposma attīstības līmenim (dabaszinības, matemātika), skolēniem jālasa liela apjoma teksti, bet viņi nav gatavi tos uztvert un saprast, kā arī ir pārāk sarežģītas mazākumtautību izglītības programmas, kā arī vērsa uzmanību uz citiem trūkumiem.