Latvijai, iespējams, nāksies veikt iemaksas pasaules pārtikas programmā, lai atbalstītu bēgļu nometnēs mītošos

Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG
Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG

Latvijai, iespējams, būs jāveic iemaksas pasaules pārtikas programmā, lai palīdzētu apgādāt ar pārtiku bēgļu nometnēs mītošos cilvēkus, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Rinkēvičs deputātus informēja, ka šodien Eiropadomes ārkārtas sanāksmē tiks runāts arī par pasaules pārtikas programmu un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iemaksām, lai sarūpētu pārtiku cilvēkiem, kas mitinās bēgļu nometnēs. Aprēķināts, ka kopumā pasaules pārtikas programmai ir nepieciešama nauda aptuveni 11 miljonu bēgļu pabarošanai, kas ir "diezgan nopietns skaits", uzsvēra ministrs.

Deputāts Igors Pimenovs (S) vēlējās noskaidrot, vai šajā pārtikas programmā tiks iemaksāti līdzekļi tikai no ES kopējā budžeta. Uz to Rinkēvičs atbildēja, ka pamatā ir doma atvēlēt naudu no ES līdzekļiem, bet būs aicinājums arī dalībvalstīm iespēju robežās iemaksāt kādus līdzekļus no nacionālajiem budžetiem. Eiropadomes vadītājs Donalds Tusks aicinājis uz ārkārtas sanāksmi apdomāt šādu iespēju. "Valdībā par to vēl neesam runājuši. Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), atgriežoties no Eiropadomes, varētu šo jautājumu aktualizēt," teica Rinkēvičs.

Viņš arī deputātiem norādīja, ka pagaidām nav iespējams pateikt, kādu summu Latvija varētu iemaksāt, jo nav zināms arī, cik pārējās dalībvalstis ir gatavas ieguldīt šajā programmā.

Deputāts Armands Krauze (ZZS) rosināja Latvijai nevis iemaksāt naudu šajā programmā, bet pašai sagatavot pārtikas pakas un tās nosūtīt uz bēgļu nometnēm. Viņš skaidroja, ka patlaban Latvijā piena nozarē ir krīze un tas būtu labs veids, kā atbalstīt vietējos ražotājus un vienlaikus pabarot grūtībās nonākušos cilvēkus.

Rinkēvičs gan paskaidroja, ka tā tas tomēr nenotiekot - pasaules pārtikas programmā valstis iemaksā finansējumu. Un, ja tas notiek, valsts automātiski kļūst par programmas dalībnieku un kļūst arī par potenciālo piegādātāju. Nauda zemniekiem tādā gadījumā tiek izmaksāta no programmas līdzekļiem.

Ministrs deputātiem arī norādīja, ka šodien Eiropadomes ārkārtas sanāksmē netiks runāts par bēgļu sadales kvotām, bet gan tā būs neformālā sanāksme, gatavojoties Eiropadomes sanāksmei oktobra sākumā. Tiks runāts par migrācijas krīzes cēloņu mazināšanu.

Deputāts Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK) sēdē bija kritisks, sakot, ka Latvija neesot paudusi savu nostāju, lai gan tai ir iespēja norādīt uz savu īpašo statusu. Viņaprāt, vairāku ES valstu parlamenti atbalstītu šādu pozīciju. Viņš pārmeta, ka valdības un Saeimas Eiropas lietu komisijas apstiprinātā pozīcija neesot Latvijas nostāja.

Rinkēvičs skaidroja, ka Latvija turpinās savu pozīciju uzturēt un īpašā Latvijas nostāja bijusi par labāku robežu aizsardzību un efektīvu bēgļu atpakaļ nosūtīšanu, un uz to uzstāj daudzas Eiropas valstis. Viņš uzsvēra, ka Ārlietu ministrija neskaidros Latvijas situāciju saistībā ar nepilsoņiem, kam ir speciāls juridisks statuss. "Tagad vienkārši aiziet un pateikt, ka mēs 25 gadus esam runājuši vienu un tagad runāsim citu, tad mēs automātiski varam sagaidīt citu starptautisko organizāciju uzdotu pienākumu nekavējoties risināt jautājumu par šo personu juridisko statusu," piebilda ministrs. Tāpat tas radīs politisko spriedzi Latvijā un Krievijas reakciju.

Jau ziņots, ka šodien Eiropadomes ārkārtas sanāksmē Briselē ES valstu un valdību līderi diskutēs par migrācijas krīzi un tās iespējamiem risinājumiem. Ārkārtas sanāksmē notiks diskusija par palīdzības sniegšanu dalībvalstīm, kuras savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ pirmās saskaras ar migrācijas radītajām sekām. Tāpat tiks spriests par sadarbību un atbalstu Rietumbalkānu valstīm, Turcijai un valstīm, kas robežojas ar Sīriju.

Viss par: Latvijas ziņas