Latvija zaudē divas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā, noslīdot uz 44.vietu

Foto: Evija Trifanova/ LETA
Foto: Evija Trifanova/ LETA

Trešdien, 30.septembrī, publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma "Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2015.-2016.gadam" Latvija ierindota 44.vietā starp 140 aplūkotajām pasaules ekonomikām.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad Latvija bija pakāpusies no 52. un 42.pozīciju, šis Latvijai ir bijis kritums par divām vietām.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 36.vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 41.pozīcijas. Savukārt Igaunija, kura iepriekšējā gadā ieņēma augsto 29.vietu, šogad ierindojas 30.pozīcijā.

Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Vācija, pakāpjoties par vienu vietu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Savukārt 2014.-2015.gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Somija ir noslīdējusi uz 8.vietu. Pārējās vietas pirmajā desmitniekā ir sadalītas līdzīgi kā pērn, un tajā joprojām atrodas Holande, Japāna, Honkonga un Zviedrija. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2015.-2016.gada desmitnieku noslēdz Apvienotā Karaliste.

Globālais konkurētspējas indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu atbilstoši 12 kritēriju grupām jeb pīlāriemi: institūcijas, infrastruktūra, makroekonomiskā vide, veselība un pamatizglītība, augstākā izglītība un apmācība, produktu tirgus efektivitāte, darba tirgus efektivitāte, finanšu tirgu attīstība, tehnoloģiskā gatavība, tirgus lielums, biznesa vides kvalitāte un inovācijas.

Ziņojumu par Globālo konkurētspējas indeksu Latvijā pārstāv "SSE RigaI" lgtspējīga biznesa centrs, kura direktors Arnis Sauka paziņojumā medijiem uzsver: "Līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī 2015.-2016.gadā salīdzinoši vislabāk Latvijai ir klājies attiecībā uz darba tirgus efektivitāti, kur valsts globālajā konkurētspējas indeksā ieņem 25.vietu, kas gan ir kritums no 17.vietas pērn". Šī indikatora komponente "algu noteikšanas elastība" ir ierindota ļoti augstajā 2.vietā pasaulē, savukārt komponentes "sieviešu proporcija attiecībā pret vīriešiem darba tirgū" un "algas un produktivitātes proporcija" ieņem attiecīgi 21. un 23. vietu.

Tomēr virkne indikatoru darba tirgus efektivitātes pīlārā tomēr ir novērtēti ļoti zemu: "Piemēram, "valsts spēja pievilināt talantus" - tikai 110.vieta, "valsts spēja noturēt talantus" - tikai 104.vieta, kā arī "nodokļu sistēmas spēja motivēt strādājošos" - tikai 107.vieta pasaulē. "Pat ja atzīstam, ka pielietotās metodoloģijas dēļ globālais konkurētspējas indekss ne vienmēr objektīvi parāda valstu savstarpējo salīdzinājumu, ir skaidrs, ka Latvijā šie ir lieli problēmjautājumi, kuriem jāpievērš pastiprināta uzmanība visaugstākajā līmenī," norāda Sauka.

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā salīdzinoši viszemāk arī 2015.-2016. gadā Latvijai ir novērtēti tādi pīlāri kā "tirgus lielums" (94. vieta), "inovācijas" (62.vieta - kāpums no 70.vietas pērn) un "biznesa vide" 61.vieta). Pēc Saukas teiktā, attiecībā uz pīlāru "inovācijas" jau tradicionāli vislielākā problēma Latvijā atbilstoši globālajam konkurētspējas ziņojumam, ir "zinātnieku un inženieru pieejamība" (tikai 101.vieta pasaulē), "augsto tehnoloģiju produktu iepirkums no valsts puses" (100.vieta), "uzņēmumu investīcijas pētniecībā un attīstībā" (81.vieta) un "universitāšu un industrijas sadarbība pētniecībā" (63. vieta). "Zinātniski pētniecisko institūciju kvalitāte" ierindota salīdzinoši zemajā 50.vietā, savukārt "patentu pieteikumu skaitā uz miljons iedzīvotājiem" Latvija ieņem 32.vietu, kas vērtējams kā labs rādītājs.

Līdzīgi kā pērn, arī 2015.-2016.gadā pīlārā "tirgus lielums" visaugstāk novērtētā komponente ir "eksports procentos no iekšzemes kopprodukta" (27.vieta), savukārt starp viszemāk - "vietējā" un "starptautisko tirgus lieluma indeksi" (attiecīgi 93. un 82. vieta). Arī pīlāra "biznesa vide" komponenšu vērtējums daudz neatšķiras no iepriekšējā gada rādītājiem, kur visaugstāk tiek vērtēta "vietējo piegādātāju kvalitāte" (39.vieta), bet viszemāk - "vietējo piegādātāju kvantitāte"(105.vieta), "vērtību ķēdes dziļums" (82.vieta) un "klāsteru attīstība" (78.vieta).

Salīdzinoši zemu globālajā konkurētspējas ziņojumā novērtēti arī tādi pīlāri kā "institūcijas" (48.vieta - kāpums par trim vietām) un "infrastruktūra" (49.vieta - kritums par divām vietām). No "institūciju" pīlāra viszemāk novērtētā komponente arī šogad ir "tiesiskā regulējuma efektivitāte" (tikai 112.vieta), savukārt pozitīvi tiek vērtēta komponente "organizētā noziedzība" (20.vieta). Savukārt "infrastruktūras" pīlārā viszemāk novērtēta "ceļu kvalitāte" (108.vieta). Pārējie pīlāri globālajā konkurētspējas ziņojumā novērtēti no 31.- 37. vietai pasaulē.

Papildus 12 pīlāru novērtējumam uzņēmēji vērtēja arī faktorus, kas, viņuprāt, rada vislielākās problēmas biznesa veikšanai Latvijā. Pēc Saukas teiktā, galvenie problēmfaktori Latvijā, kurus izceļ Latvijas uzņēmēji 2015.-2016.gadā, ir: nodokļu likmes, neefektīva valdības birokrātija, pieeja finansējumam, nodokļu regulācijas sarežģītība, neadekvāti izglītots darbaspēks un nestabila politikas veidošanas prakse.

Viss par: Latvijas ziņas