Latvija tuvāko gadu laikā vēlas iekļūt spēcīgu inovatoru valstu vidū
Kā pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa, Latvijai jau ir izdevies izkļūt no inovāciju jomā vājāko valstu vidus, patlaban pakāpjoties līdz "mērenajiem inovatoriem".
Pēdējo pusotru gadu strādājot Latvijas viedās specializācijas jomās, ieguldījumi zinātnē un augstākajā izglītībā pilnībā vērsti uz tautsaimniecības augstākas pievienotās vērtības un produktivitātes stiprināšanu. Šāds virziens savukārt nosaka arī prioritātes un jomas, ar ko strādāt turpmāk.
Patlaban uzņemts kurss uz tautsaimniecības transformāciju - augstākas pievienotās vērtības radīšanu un efektīvāku resursu izmantošanu.
Patlaban noteikts, ka izvirzītas vairākas specializācijas jomas - zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas, viedie materiāli, viedā enerģētika un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomas.
Kiopa norādīja, ka jau paveiktais rāda pirmos rezultātus, ļaujot izkāpt no vājākās "inovatoru grupas". Investējot nozarē, izvirzīts mērķis iekļūt inovāciju jomā labi strādājošo valstu vidū. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) norādīja - ja izdosies sasniegt ministrijas uzstādīto ambiciozo mērķi, tad Latvija varētu pietuvoties arī, piemēram, Francijai.
Līdz 2020.gadam augstskolām un koledžām jāveido Latvijā iesakņots un globāli saistīts cilvēkkapitāls, jāveido uzņēmumu inovācijas spēja, tām jākalpo kā inovācijas resursu krātuvei un avotam, kā arī jāiesaista studenti praktiskā darbā pētniecībā Latvijā un starptautiski.
Zinātniskajiem institūtiem ir jāpēta Latvijas tautsaimniecībai svarīgi jautājumi un jārada zināšanas, kas dod pievienoto vērtību un paaugstina produktivitāti. Šīs iestādes veic arī valsts, pašvaldību un nozaru uzņēmumu pasūtītus pētījumus, kā arī veiksmīgi konkurē Eiropas un pasaules līmenī.
Savukārt uzņēmumiem jākonkurē pasaules tirgū ar augstas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem, kopā ar augstskolām un institūtiem jāizstrādā jauni produkti un risinājumi, kā arī aktīvi jāpiedalās Latvijas cilvēkkapitāla veidošanā.
LETA jau ziņoja, ka valdība pēc ilgām diskusijām otrdien atbalstīja aptuveni 164 miljonu eiro Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju piešķīrumu zinātnisko institūciju infrastruktūras attīstībai un augstskolu STEM (Science, technology, engineering and mathematics) infrastruktūras modernizācijai.
Gan zinātnes infrastruktūras modernizācijai piešķirtie vairāk nekā 120 miljoni eiro, gan augstskolu STEM programmu kapacitātes celšanai atvēlētie 44 miljoni eiro būs nākotnes investīcijas tautsaimniecībai perspektīvās nozarēs un to cilvēkkapitālā.
Uz sarakstu
