Latvijā konstatētas 23 līdz šim Ziemeļeiropā nenovērotas vaboļu sugas
Latvijā konstatētas 23 līdz šim Ziemeļeiropā nenovērotas vaboļu sugas, atklāj Latvijas Entomoloģijas biedrības (LEB) un ārzemju kolēģu publicēts koppētījums.
Kā norādīja LEB prezidents bioloģijas zinātņu doktors Dmitrijs Teļnovs, viena no vaboļu sugām ir ragainais ķirmis ("Ozognathus cornutus"), kas ir aprakstīts 1859.gadā, un ir zināms Kalifornijā, ASV dienvidos un ilgāk nekā gadsimtu bijis sastapts vien tur.
No 1996. līdz 2004.gadam šī suga tika negaidīti konstatēta arī Palearktikas reģionā - vispirms Madeiras salā, vēlāk arī Maltā un Tunisijā. Ir pierādījumi, ka ragainais ķirmis ir veiksmīgi aklimatizējies siltajā Vidusjūras reģionā.
Latvijā Ulbrokā atrastais šīs sugas pārstāvis ir ne vien pirmais uz Eirāzijas kontinentālās platformas, bet arī pirmais tik tālu ziemeļos, uzsvēra Teļnovs. Viņš gan piebilda, ka pagaidām nav skaidrs, vai ragainais ķirmis spēs noturēties Latvijā ilgstoši un atradīs savu nišu.
Ragainais ķirmis ir atšķirams no pārējām ķirmju ("Anobiidae") dzimtas vabolēm ar to, ka katrs no tēviņa žokļiem ir ar garu, ragam līdzīgu izaugumu, kādu citiem Ziemeļeiropas ķirmjiem nav.
Vēl vaboļu vidū ir pieminēta melnā gļotsēņu kailvabole ("Agathidium nigrinum"), kas savā attīstībā ir cieši saistīta ar gļotsēnēm, kas aug uz trūdošas priežu koksnes. Latvijā šī suga konstatēta pirmoreiz, bet kaimiņos - Igaunijā un Skandināvijā - jau ir bijusi zināma arī līdz šim.
Šīs sugas sastopamība Latvijā bija prognozējama, bet atrast to izdevies tikai pašlaik, pateicoties produktīvāku meža vaboļu ievākšanas metožu - tā dēvēto loga lamatu - plašāku izmantošanu entomoloģiskajos pētījumos. Melnā gļotsēņu kailvabole ir mainīga un dažādu eksemplāru ķermeņa krāsojums var būt no melna līdz pat sarkanam. Suga ir pirmoreiz konstatēta Slīteres Nacionālajā parka dabiskajos, vecos jauktos mežos.
Tāpat pētījumā pieminēts Spīdulis "Meligethes erysimicola", kas zinātniski aprakstīts 2001.gadā, šo sugu atdalot no plaši sastopama spīduļa "Meligethes coracinus". 2012.gadā veiktie abu sugu ģenētikas pētījumi apstiprināja, ka abas sugas ir radniecīgas, bet atšķirīgas DNS līmenī. Līdz šim šī spīduļu suga bija zināma vien no dienvidiem (Irānas, Kaukāza, Mazāzijas) un pāris atradnēm Eiropas centrālā daļā (Austrija, Čehija). "Meligethes erysimicola" atradne Gaujas Nacionālajā parkā ir pašlaik vienīgā visā ziemeļu reģionā.
Sugu sastāva maiņa kādā teritorijā ir dabisks process, kas notiek nepārtraukti, skaidroja Teļnovs, piebilstot, ka Latvijai jaunas vaboļu sugas tiek konstatētas regulāri. Taču pēdējā desmitgadē šo procesu ietekmē arī globālā sasilšana, kā rezultātā "dienvidnieki" Ziemeļeiropas reģiona faunā paradās un nostiprinās arvien biežāk.
Uz sarakstu
