Jaunsleinis: Pašvaldību avīzes nepieciešamas, jo reģionālie mediji nepilda savas funkcijas
Aicināts skaidrot, kādas tad funkcijas netiek pildītas, Jaunsleinis paziņoja, ka reģionālajiem laikrakstiem esot pārāk mazs abonentu skaits, līdz ar to informācija nenonāk līdz cilvēkiem. Tāpat šie masu mediji nerakstot par svarīgo - par novadā notiekošo un to, kas cilvēkus tiešām interesējot. Savukārt pašvaldību avīzes reklāmas tirgū esot iejaukušās tikai dažos gadījumos.
Jaunsleinis arī paziņoja, ka reģionālie mediji nekādi neatkarīgie vis neesot, jo katram no tiem ir savi īpašnieki, kuram katram ir savas intereses.
Kā ziņots, Kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) izveidotā darba grupa līdz aprīļa beigām iecerējusi sagatavot priekšlikumus pašvaldību un citu publisko personu informatīvo izdevumu darbības uzlabošanas iespējām, ierobežojumiem piedalīties reklāmas tirgū un sabiedrības informēšanas pienākuma īstenošanai.
Darba grupa uz savu pirmo sēdi sanāca februārī un šā brīža darba grupas rezultāts ir starpziņojums darba grupas locekļiem apspriešanai un priekšlikumu iesūtīšanai, aģentūrai LETA vēstīja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Darba grupas uzdevums ir izvērtēt situāciju saistībā ar pašvaldību un citu publisko personu finansēto vai pilnīgā vai daļējā kontrolē esošo izdevumu un citu komunikācijas kanālu darbību komerciālās reklāmas tirgū un sagatavot risinājuma priekšlikumus. Tāpat darba grupai uzdots izvērtēt situāciju saistībā ar pašvaldību un citu publisko personu pienākumu informēt sabiedrību, tā būtību, izpratni un izpildi un sagatavot risinājuma priekšlikumus.
Vizule minēja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pagājušā gada decembra vēstulē izteicis aicinājumu kultūras ministrei izveidot darba grupu regulējuma pilnveidošanai attiecībā uz pašvaldību informācijas sniegšanas pienākumu un nepieļaujamo līdzšinējo praksi pašvaldību informatīvajos izdevumos publicēt komerciālas reklāmas un sludinājumus.
Ar Melbārdes rīkojumu izveidotajā darba grupā ir pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Konkurences padomes, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Preses izdevēju asociācijas, Latvijas Reklāmas asociācijas un Kultūras ministrijas.
Līdz 21.martam ir notikušas četras darba grupas sēdes. Tajās izvērtušās ļoti spraigas diskusijas, kurās iesaistītās puses ir paudušas pretrunīgus viedokļus. Tos, no vienas puses, pārstāv Latvijas Žurnālistu asociācija un Latvijas Preses izdevēju asociācija, no otras puses - Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija.
Kultūras ministrija Mediju politikas pamatnostādņu izstrādes gaitā konstatēja, ka Latvijā ir nostiprinājusies prakse valsts un pašvaldību iestādēm nodarboties ar mediju satura finansēšanu un mediju komercdarbību. Tādā veidā tiek samazināti potenciālie ieņēmumi no reklāmas privātajiem reģionālajiem medijiem, kas jau tā sarūkošā reģionu iedzīvotāju skaita un citu tirgus tendenču dēļ piedzīvo auditorijas skaita lejupslīdi. Problēmu ir identificējuši arī reģionālo laikrakstu izdevēji un Latvijas Žurnālistu asociācija, pieprasot skaidru valsts politiku ar aizliegumu pašvaldībām izdot savus informatīvos izdevumus.
Konkurences padome savās 2015.gada Konkurences novērtēšanas vadlīnijās valsts un pašvaldību lēmumu pieņēmējiem ir norādījusi, ka pašvaldību līdzdalība mediju tirgū varētu apdraudēt mediju ienākumu gūšanas iespējas un ilgtspēju, jo finansējums no pašvaldības budžeta tos nostāda izdevīgākā stāvoklī nekā privātos. Attiecīgi šādos bezmaksas izdevumos būtu publicējama pašvaldības iedzīvotājiem būtiska neitrāla informācija. Savukārt žurnālistikas materiālu un reklāmu publicēšana bezmaksas izdevumā Konkurences padomes ieskatā vairs neizriet no likuma prasībām.
Latvijas Pašvaldību savienības valde 2015.gada 6.oktobrī šajā jautājumā ir lēmusi, ka, ņemot vērā pašvaldību izdevumu nozīmi vietējās demokrātijas veicināšanā, vēlme tos slēgt vai ierobežot ir vērtējama kā apdraudējums viedokļu dažādībai un demokrātijai. Tomēr Pašvaldību savienība šobrīd veic detalizētu aptauju un izpēti par reklāmu izvietošanas praksi un izmaksām pašvaldību informatīvajos izdevumos, kā arī sadarbībā ar pašvaldību speciālistu darba grupu izstrādā labās prakses vadlīnijas pašvaldību izdevumu veidošanai.
Kā norāda Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, darba grupai būs jāatrod kompromisa piedāvājums ļoti atšķirīgu interešu situācijā. No vienas puses, Latvijā pašvaldību informatīvie izdevumi ieņem ļoti būtisku lomu vietējā un reģionālā līmeņa informatīvajā telpā. No otras puses, šie izdevumi var tikt izmantoti neatbilstoši valsts demokrātiskās iekārtas principiem un apdraud vai padara neiespējamu neatkarīgu mediju eksistenci vietējā tirgū.
Plašāk skatieties LTV Ziņu dienesta sagatavotajā video sižetā.
Uz sarakstu
