Ievieš administratīvo atbildību par lauksaimniecības zemes neizmantošanu
Kā pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informēja Saeimas preses dienestā, personām, kuras pēc 2014.gada 1.novembra iegādājušās īpašumā lauksaimniecības zemi, rakstveidā jāsniedz apliecinājums, ka šī zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā. Taču patlaban likums neparedz sankcijas gadījumā, ja zeme netiek izmantota lauksaimniecības vajadzībām.
Soda apmērs būs atkarīgs no zemes platības. Ja tā ir līdz 20 hektāriem, kā soda sankcija paredzēts brīdinājums vai naudas sods – līdz 60 eiro fiziskajai personai un līdz 150 eiro juridiskajai personai. Ja zemes platība ir no 21 līdz 50 hektāriem, naudas sods fiziskajai personai paredzēts no 60 līdz 350 eiro, bet juridiskajai personai – no 150 līdz 650 eiro. Ja zemes platība ir no 51 līdz 100 hektāriem, naudas sods paredzēts attiecīgi no 350 līdz 500 eiro un no 650 līdz 1500 eiro.
Savukārt par tādu zemes īpašumu neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā, kuru platība pārsniedz 100 hektārus, naudas sods būs no 500 līdz 700 eiro fiziskajai personai un no 1500 līdz 5000 eiro juridiskajai personai. Visos gadījumos, izvērtējot pārkāpuma apstākļus un smagumu, paredzēta arī iespēja izteikt brīdinājumu.
Ar lauksaimniecisko darbību saprot augkopības (arī koku stādu, sēņu, savvaļas ogu audzēšana), lopkopības (arī truškopība, putnkopība, biškopība un zvērkopība), iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un dārzkopības (arī puķkopība, siltumnīcu saimniecība) produkcijas audzēšanu un ražošanu, tostarp šīs produkcijas pirmapstrādi un pēcapstrādi, ja tā veikta pašā saimniecībā, kā arī lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanu un lauksaimniecības zemes uzturēšanu noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī.
Likuma grozījumi vērsti uz Latvijas zemes resursu ilgtspējīgu saglabāšanu. Nacionālajā attīstības plānā norādīts, ka aizvien palielinās lauksaimniecībā neizmantotās zemes apjoms. Līdz 2020.gadam tam būtu jāpieaug līdz 95 procentiem salīdzinājumā ar 2011.gadu, kad tika apsaimniekoti 87,9 procenti lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Jau patlaban neapstrādāta lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiek aplikta ar nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5 procentu apmērā.
Likuma grozījumi ievieš arī atbildību par enerģijas dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem. Par to paredzēts naudas sods pārdevējam no 140 līdz 175 eiro, bet juridiskajai personai – no 350 līdz 700 eiro. Aizliegums pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem paredzēts Enerģijas dzērienu aprites likumā un tas būs spēkā no šī gada 1.jūnija.
Izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz arī ieviest vispārēju principu, ka nepilngadīgajiem no 14 līdz 18 gadu vecumam par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Administratīvo sodu nepilngadīgajiem varēs piemērot tikai tad, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga. Šīs izmaiņas saistītas ar grozījumiem likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem".
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā stāsies spēkā 2016.gada 1.jūnijā.
Uz sarakstu
