Iedzīvotāju uzticēšanās pašvaldībām veicinātu valsts attīstību, secina diskusijā

Rīga, 1.apr., LETA. Iedzīvotāju uzticēšanās pašvaldībām veicinātu valsts attīstību, secināts diskusiju seminārā "Uzticēšanās-attīstības stūrakmens".

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Jana Bunkus, seminārā plaši apskatīja dažādus pētījumus par iedzīvotāju uzticēšanos pašvaldībām un valstij un kopsakarību starp uzticēšanos un valsts attīstību, kā arī sniegti profesionāli komentāri par to, kā vairot uzticēšanās līmeni.

Seminārā vairākkārt izskanēja atziņa, ka uzticēšanās vispirms jānostiprina pašvaldībās. "Ja iedzīvotāji nebūs apmierināti ar dzīvi savā novadā, neiegūs arī valsts, tāpēc ir būtiski stiprināt pašvaldības, lai iedzīvotāju uzticēšanās līmenis tām būtu pēc iespējas augstāks," seminārā uzsvēra Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā vecākais padomnieks Ulfs Andreasons.

Kā liecina Ziemeļvalstu Ministru padomes analītiskais ziņojums "Uzticēšanās-ziemeļvalstu zelts", augsts sabiedrības uzticības līmenis dod pienesumu valsts kopējai attīstībai un ekonomikai. "Uzticēšanās saliedē sabiedrību, veido to atbildīgāku, motivē pareizi rīkoties gan novada, gan valsts līmenī, piemēram, nodokļu apmaksas jautājumā. Sabiedrības izpratne par valsts procesiem un uzticēšanās tiem sākas ar pašvaldībām. Un tam visam vistiešākajā veidā ir saikne ar valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājiem. Jo augstāka sabiedrības uzticēšanās, jo straujāk aug IKP, tieši tāpēc Skandināvijas valstis uzticēšanos sauc par zeltu," skaidroja padomnieks.

Tas saskan arī ar LPS priekšsēža Ginta Kaminska teikto: "Pētījumi liecina, ka iedzīvotāji arvien vairāk uzticas vietējai varai, un tas nozīmē, ka viņi novērtē pašvaldību paveikto. Pašvaldības ir vistuvāk saviem iedzīvotājiem un labas idejas var realizēt tikai tad, kad ir sabiedrības atbalsts."

Gan seminārā, gan paneļdiskusijā vairākkārt tika uzsvērts, ka jāveicina iedzīvotāju iesaiste valsts procesos un lēmumu pieņemšanā. "Tas ir abpusējs dialogs, kas vairo arī uzticēšanos. Dažādi pētījumi apliecina, ka iedzīvotāju uzticēšanās valsts pārvaldei ir zema. Ir svarīgi saprast, kāpēc, un tas ir liels uzdevums valsts pārvaldei," piebilda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Semināra dalībnieki bija vienisprātis, ka sabiedrības iesaiste ir arī pareizas, proti, stratēģiskas, komunikācijas jautājums. "Uzticēšanās nozīmē spēcīgu pašvaldību, aktīvu sabiedrību, stipru valsti un Eiropas Savienību. Komunikācija ar sabiedrību šajā ķēdē ir pamatu pamats, tomēr ar komunikāciju vien ir daudz par maz. Uzticēšanās pamazām aug un veidojas, nevis rodas vienā brīdī. Vienā brīdī tā var pazust, nevis izveidoties. Komunikācijai ir jābūt stratēģiskai un jāveicina sabiedrības rīcības maiņa," stāstīja komunikācijas stratēģijas plānotājs Zigurds Zaķis.

"Mūsu sabiedrība ir ļoti dažāda, un ar katru cilvēku, kuru satiekam, jāveido dialogs, nevis jāpagriež mugura. Tikai tā mēs varam mainīt cilvēku attieksmi. Jāatceras, ka mūsu valsts sākas no katra paša. Valsts veidojas no darbiem, ko mēs paveiksim rīt," noslēgumā uzsvēra Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.