FKTK: Ir loģiski noteikt 30% slieksni obligātajam akciju atpirkumam
Saeima aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas paredz samazināt slieksni obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pašlaik likums paredz, ka citiem akcionāriem adresētu piedāvājumu atpirkt tiem piederošās akcijas obligāti izsaka persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, ja tās tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šo personu balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 50% no balsstiesīgo akciju kopskaita. Deputātu atbalstītie likuma grozījumi paredz šo slieksni samazināt līdz 30% no balsstiesīgo akciju kopskaita.
FKTK atbalsta 30% sliekšņa noteikšanu. Putniņš skaidroja, ka Eiropas Savienībā pārsvarā gadījumu slieksnis noteikts 30% apmērā. "Ja visi pēc šāda principa dzīvo, tad tas nozīmē, ka sistēma ir aprobēta un bijuši apsvērumi, kāpēc valstis šādu risinājumu izvēlējušās," sacīja FKTK priekšsēdētājs.
Komisijas pozīcija formulēta, vadoties no uzraudzības vajadzībām. "Ja redzam, ka ir problēma noteikt negodīgu rīcību, mākslīgi varbūt var samazināt kontrolpaketes apjomu. Ja redzam, ka ir diezgan liela neapmierinātība mazākuma akcionāru vidū, to nedrīkst neņemt vērā. Situācijās, kur šķiet, ka kaut kas nav kārtībā, vienmēr vajadzīga attiecīga pierādījumu bāze. Tāpēc no uzraudzības viedokļa saredzam loģiku, kāpēc citās valstīs ir noteikti 30%. Jo tādā gadījumā daudz skaidrāk iezīmējas kontrolpaketes īpašnieks," skaidroja finanšu un kapitāla tirgu uzraugošās institūcijas vadītājs.
Vēl gan nav zināms, vai FKTK atbalstītais risinājums par 30% sliekšņa noteikšanu tiks pieņemts galīgajā lasījumā Saeimā. "Ja arī tiks pieņemts cits risinājums, nevis FKTK atbalstītais, tad vismaz būsim izdarījuši visu, lai, no komisijas pozīcijām raugoties, uzlabotu situāciju," rezumēja FKTK vadītājs.
Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatot grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, raisījās diskusija, vai un kā norma par 30% slieksni būtu piemērojama attiecībā uz patlaban biržā kotētajiem uzņēmumiem, kur personas vai saskaņoti darbojošos personu īpašumā esošo akciju īpatsvars pārsniedz 30%. Komisija vienojās likuma pārejas noteikumos paredzēt, ka minētā norma par obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu neattieksies uz pašreizējiem akcionāriem, kam pieder 30% līdz 50% balsstiesīgo akciju, līdz brīdim, kad šie akcionāri nolems palielināt savu līdzdalības apjomu.
Finanšu instrumentu tirgus likuma grozījumi arī paredz FKTK tiesības piemērot bargākus naudas sodus, ja netiek ievērotas prasības par obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Pašlaik likumā paredzēts, ka FKTK var izteikt brīdinājumu vai piemērot soda naudu līdz 14 200 eiro, ja persona, kurai ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, to neizdara. Grozījumi palielinās soda apmēru līdz 700 000 eiro. FKTK secinājusi, ka pašlaik noteiktais soda apmērs nav samērīgs pret līdzekļiem, kas personai jāiegulda, lai izpildītu akciju atpirkšanas pienākumu. Proti, personai ir izdevīgāk pārkāpt Finanšu instrumentu tirgus likuma 66.panta par obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu nosacījumus un samaksāt FKTK uzlikto sodu, nevis izpildīt likumā noteikto pienākumu.
Finanšu instrumentu tirgus likumā paredzēti arī citi grozījumi, piemēram, rosināts samazināt publicējamās finanšu informācijas biežumu un apjomu, lai samazinātu administratīvo slogu vērtspapīru emitentiem.
Uz sarakstu