EM: Latvijas ekonomikas straujāka izaugsme sagaidāma nākamajos divos gados
Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu paātrināšanās sagaidāma 2016. un 2017.gadā, teikts pirmdien, 13.aprīlī, valdībā prezentētajā Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas nacionālās reformu programmas "Eiropa 2020" stratēģijas kontekstā īstenošanu".
EM norāda, ka vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs veidots uz piesardzīgiem pieņēmumiem. Tomēr, ņemot vērā lielo nenoteiktību ārējā ekonomiskajā vidē, makroekonomiskās attīstības scenārija riski ir vairāk lejupvērsti.
Vidēja termiņa makroekonomiskā scenārija galvenie pieņēmumi ir, ka makroekonomiskās attīstības scenārijs veidots, pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2015.gada ziemas prognožu tehniskajiem pieņēmumiem. Šie pieņēmumi paredz, ka 2015.gadā vidējā naftas cena būs 53 ASV dolāri par "Brent" jēlnaftas barelu, savukārt 2016.gadā tā būs 61,5 ASV dolāri. Tāpat tiek pieņemts, ka vidējā termiņā eiro un ASV dolāra kurss būs 1,17.
Prognozēs arī pieņemts, ka eirozonā turpināsies lēna, bet tomēr stabila ekonomikas atveseļošanās un izaugsmes tempi pakāpeniski kļūs straujāki, vidējā termiņā tuvojoties 1,5-2% izaugsmei. Tādējādi palielināsies pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem, kas veicinās ekonomikas izaugsmes tempu paātrināšanos 2016. un 2017.gadā.
Īstermiņā ekonomikas izaugsmi turpinās balstīt privātā patēriņa pieaugums, savukārt investīcijās 2015.gadā gaidāms kritums. Līdz ar zemākām naftas cenām sagaidāms, ka uzlabosies Latvijas tirdzniecības nosacījumi, eksporta cenu pieaugumam pārsniedzot importa cenu pieaugumu. Vidējā termiņā, ārējai nenoteiktībai mazinoties, izaugsme atkal kļūs sabalansēta starp ārējo un iekšējo pieprasījumu.
Ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanās atspoguļosies arī darba tirgū. Prognozēs pieņemts, ka 2015.gadā nodarbināto skaits ekonomikā paliks nemainīgs. Vidējā termiņā gaidāms tikai mērens nodarbinātības pieaugums un izaugsmi galvenokārt nodrošinās produktivitātes kāpums. Darba samaksas pieaugums vidējā termiņā būs līdzvērtīgs produktivitātes izmaiņām.
Savukārt patēriņa cenu izmaiņas 2015.gadā saglabāsies zemā līmenī, un tās ietekmēs pasaules energoresursu un pārtikas cenu samazinājums, kā arī atsevišķi vienreizēji faktori - elektroenerģijas cenu pieaugums saistībā ar elektroenerģijas tirgus liberalizāciju un sabiedriskā transporta cenu pieaugums. Vidējā termiņā patēriņa cenu pieaugums gaidāms 2,5% apmērā, ko noteiks sabalansēta ekonomikas attīstība un Latvijas ekonomikas konverģence uz Eiropas Savienības vidējo līmeni.
Makroekonomiskajā scenārijā pieņemts, ka Krievijas noteiktās sankcijas būs spēkā vienu gadu no to noteikšanas brīža un negatīvi ietekmēs izaugsmi Latvijā līdz 2015.gada beigām, kam sekos pakāpenisks izaugsmes tempu paātrinājums.
Tāpat scenārijā pieņemts, ka ārēju šoku izraisīta īstermiņa ekonomikas izaugsmes tempu mazināšanās nozīmīgi neietekmēs Latvijas vidēja termiņa izaugsmes potenciālu. Līdz ar to tiek prognozēts, ka 2015. un 2016.gadā Latvijas izaugsme būs zem potenciālās izaugsmes un izlaižu starpība būs negatīva. Savukārt vidējā termiņā izaugsme būs vienāda ar potenciālo izaugsmi un izlaižu starpība būs neitrāla.
Šis jau ir ceturtais Latvijas sagatavotais progresa ziņojums par Latvijas nacionālās reformu programmas "Eiropa 2020" stratēģijas kontekstā īstenošanu, kas ir cieši saistīts ar Latvijas Stabilitātes programmu 2015.-2018.gadam.
Latvijas nacionālā reformu programma "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai un Latvijas Stabilitātes programma saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības (ES) darbību ir ES līmeņa ekonomiskās politikas koordinācijas un uzraudzības instrumenta sastāvdaļas (Eiropas semestra ietvaros). Eiropas Komisija vērtē abu programmu īstenošanu, un uz tā pamata nāk klajā ar priekšlikumiem par ES Padomes rekomendācijām.
Progresa ziņojums par Latviju sastāv no četrām daļām. Pirmajā daļā ir Latvijas vidēja termiņa makroekonomiskais scenārijs. Otrajā daļā izvērtēts Latvijas progress 2014.gada ES Padomes rekomendāciju izpildē. Trešajā daļā ir dots detalizētāks Latvijas politikas virzienu apraksts, tostarp progress Latvijas kvantitatīvo mērķu "Eiropa 2020" stratēģijas kontekstā sasniegšanā. Ceturtajā daļā ir atspoguļota informācija par ES fondu izmantošanu.
Uz sarakstu
