Ekonomists: 2014.gadu iezīmē uzlabojumi demogrāfijā un darba tirgū
Vietnē "makroekonomika.lv" Krasnopjorovs raksta, ka 2014.gads noteikti paliks atmiņā ar noturīgu uzlabojumu demogrāfijas jomā. Noslēgto laulību skaits ir lielākais kopš "treknajiem gadiem", bet jaundzimušo skaits ir augstākais pēdējo piecu gadu laikā. Nācijas ilgtspējas nodrošināšanai vēl jāpanāk pozitīva iedzīvotāju skaita dinamika un jāstrādā arī pie kvalitātes jeb cilvēkkapitāla kāpuma. Attīstību var panākt, ja katra nākamā paaudze ir ne tikai lielāka, bet arī labāka par iepriekšējo, raksta Latvijas Bankas ekonomists.
Viņš atzīmē, ka, neskatoties uz sankcijām un pretsankcijām, Latvijas ekonomikas attīstības temps joprojām ir viens no straujākajiem Eiropas Savienībā (ES). 2014.gada pirmajos trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukta apjoms auga par 2,5%. Rūpniecības izlaide septembrī un oktobrī pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošo mēnešu rādītāju. Nākamā gada sniegumu varētu pozitīvi ietekmēt "Liepājas metalurga" darbības iespējamā atjaunošana. Šogad oktobrī mēneša eksporta apjoms pirmoreiz Latvijas vēsturē pārsniedza miljardu eiro. Uzņemto ārvalstu viesu skaits Latvijas viesnīcās trešajā ceturksnī pārsniedza pusmiljonu. Tādējādi eksporta un tūristu plūsmas pieaugums no ES valstīm, pateicoties arī Latvijas dalībai eirozonā un Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam, kā arī ciešākas ekonomiskās attiecības ar tālākām valstīm varētu ļaut pilnībā kompensēt eksporta un tūristu samazinājumu no Krievijas, vērtē ekonomists.
Krasnopjorovs vērš uzmanību, ka šogad būtiski uzlabojumi bija vērojami darba tirgus jomā. Faktiskais bezdarba līmenis nokritās līdz 10,6%, kas ir divreiz zemāks nekā krīzes laikā. Patlaban faktiskais bezdarba līmenis ir zem eirozonas vidējā rādītāja. Šāds bezdarba līmenis nozīmē, ka deviņi no desmit ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem tiek nodarbināti. Šis rezultāts sasniegts nevis ar valdības centieniem "stimulēt ekonomiku" uz nākamo paaudžu rēķina, audzējot budžeta deficītu un parādu, bet, pateicoties atgūtai tautsaimniecības konkurētspējai un privātā sektora attīstībai zema un krītoša valsts budžeta deficīta apstākļos, skaidro ekonomists. Viņš vērš uzmanību, ka iedzīvotāju "uz rokas" saņemtās algas pirktspēja atgriezās un pat nedaudz pārsniedza pirmskrīzes līmenī. Tas nozīmē, ka par vidējo algu tagad var nopirkt vairāk preču un pakalpojumu nekā "treknajos gados".
Latvijas Bankas ekonomists atzīmē, ka ir progress sociālās nodrošināšanas jomā - būtiski pieauga minimālā alga, tiek indeksētas vecuma pensijas. Viņaprāt, labklājības līmenis turpinās augt arī nākamgad.
Pēc Krasnopjorova domām, 2014.gads paliks atmiņā arī ar to, ka Latvijas makroekonomiskās politikas kritizētājs Pols Krugmans par Latviju "aizmirsa". "Šķiet, ka, pat radoši izlīdzinot datus un atlasot izdevīgo laika periodu, arvien grūtāk maldināt starptautisko sabiedrību un Latvijai karināt neveiksminieka birku," raksta centrālās bankas analītiķis.
Ekonomists atzīmē, ka šogad nekas nebija dzirdams no "apokalipses sludinātājiem", kuri uzstājās pirms eiro ieviešanas, brīdinot par "totālu krīzi un eirozonas nenovēršamu sabrukumu". "Eiro katastrofas apoloģētu pēdējais bastions - it kā milzīgie izdevumi eiro ieviešanas dēļ, kas it kā nenovēršami un būtiski cels cenas, - protams, sabruka. Realitātē eiro ieviešanas ietekme paaugstināja inflāciju par nenozīmīgiem 0,1-0,2 procentpunktiem, kas ir pat mazāk par citās jaunajās eirozonas valstīs novēroto 0,2-0,3 procentpunktu ietekmi. Tādējādi eiro ieviešanas ietekme uz inflāciju ir mazāka par ikgadējo kartupeļu ražas svārstību ietekmi," raksta Krasnopjorovs.
Eksperts rezumē, ka Latvijas panākumi ir acīmredzami, tomēr nedrīkstētu gulēt uz lauriem. Ar strukturālām reformām jāpanāk būtiski uzlabojumi izglītības un veselības aprūpes sistēmās.
Uz sarakstu
