EK Latvijas pērn paveikto vērtē kā nelielu progresu; kritizē sociālā jomā padarīto
Šo ziņojumu pirmdien, 23.martā, izskatīja trīs Saeimas komisiju kopsēdē. EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka deputātiem skaidroja, ka šis ir dienesta ziņojums jeb neoficiālais novērtējums, tātad nav EK oficiālā nostāja. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šis ziņojums un sarunas par to kalpos kā analītiskā bāze 2015.gada rekomendācijām Latvijai.
Šteinbuka atgādināja, ka iepriekš tika identificētas piecas jomas, kurās Latvijai sniegtas rekomendācijas. Neviena jomā Latvija nav sasniegusi pilno progresu, bet ir pagaidām ir neliels progress četrās jomās. "Katrā gadījumā nav nevienas jomas, kur nav sasniegts nekas - tā ir laba ziņa," piebilda Šteinbuka.
Runājot par augstāko izglītību un zinātni, ir vērojams uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kad progresa nebija, bet tagad tas ir neliels, kas ir relatīvi labs rādītājs, norādīja Šteinbuka.
Vērtējot 2014.gada Latvijai izteikto rekomendāciju izpildi, esot vērojams neliels progress fiskālās politiskas un nodokļu jomā, augstākā izglītībā, profesionālā izglītībā un praksē, tāpat neliels progress bija gāzes un elektrības starpsavienojumu jomā, energoefektivitātē transporta sektorā, ēkās un siltumapgādē, kā arī tieslietās, valsts pārvaldē, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldē. Savukārt saistībā ar sociālo pabalstu reformu, aktīvo darba tirgus pasākumu tvērumu un veselības aprūpes pieejamības rekomendāciju ieviešanu vērojams vien ierobežots progress.
Šajā EK darba dokumentā norādīts, ka Latvijā pēc Saeimas vēlēšanām ir atsācies reformu process. Saeimā pieņemti vairāki likumi, kas bija palikuši vēl no iepriekšējā sasaukuma, īpaši saistībā ar būvniecību, publisko iepirkumu, maksātnespēju, valsts uzņēmumu pārvaldību un vienotu attīstības iestādi.
Savukārt valdība ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu tiesu varu, pastiprinātu cīņu pret nodokļu nemaksāšanu un mērķtiecīgi piešķirtu zinātnei paredzētu finansējumu starptautiski konkurētspējīgām iestādēm. 2015.gada sākumā janvārī tika pilnībā liberalizēts elektroenerģijas tirgus.
Tomēr ierobežots progress vērojams saistībā ar sociālās palīdzības reformu un centieniem novērst nepietiekamu piekļuvi veselības aprūpei. Neliels progress sasniegts, īstenojot augstākās izglītības un zinātnes reformu un uzlabojot kvalitatīvas mācīšanās darbavietā pieejamību.
Ziņojumā pausts, ka darbaspēka nodokļu reformas Latvijā nav pietiekami mērķtiecīgas, lai samazinātu lielo nodokļu īpatsvaru cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Savukārt vidēja termiņa budžeta plānu uzticamību apdraud tas, ka nav izklāstīti ienākumu un izdevumu pasākumi, pausts šajā darba dokumentā.
Tāpat tiek pausts, ka nopietni izaicinājumi ir sociālās drošības tīkla kapacitāte, neaizsargāto sabiedrības grupu piekļuve veselības aprūpei un pietiekams darbaspēka piedāvājums. Savukārt tieslietu jomā ir nepieciešams pārāk ilgs laiks, lai izskatītu un pabeigtu administratīvās lietas, civillietas un komerclietas.
Uz sarakstu
