Dreimanei anulēta pielaide valsts noslēpumam; Straujuma viņai plāno piedāvāt citu amatu
Arī SAB preses pārstāve Iveta Maura aģentūrai LETA apstiprināja, ka Valsts kancelejas direktorei anulēta esošā pielaide valsts noslēpumam.
Straujuma pieņēmusi lēmumu, ka Dreimane vairs nevar lemt par ar valsts noslēpumu saistītiem jautājumiem. Premjerministre norādīja, ka viņai ir pienākums šādi rīkoties, un skaidroja, ka lēmumu pieņemšana šajās lietās uzticēta Valsts kancelejas direktora vietniecei Inesei Gailītei.
Straujuma skaidroja, ka plānots veikt rotāciju, Dreimanei piedāvājot citu amatu. Tomēr jāņem vērā, ka pastāv SAB lēmuma pārsūdzības iespēja, skaidroja Ministru prezidente. Straujuma pieļāva iespēju rosināt Ministru kabinetam pilnvarot viņu pēc pārsūdzības procesa beigām veikt Dreimanes rotāciju uz citu amatu, ja arī pēc pārsūdzēšanas paliks spēkā SAB lēmums par pielaides atteikumu.
Valdības vadītāja norādīja, ka vēl nezina, vai ar šo rosinājumu valdībai nāks klajā rītdien.
Dreimanei pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem bijusi vairāk nekā 14 gadus. Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem.
Valsts kancelejas vadītājam ir jābūt pielaidei valsts noslēpumam, norādīja Straujuma, paužot uzskatu, ka šādā situācijā Dreimanei ir jāatstāj savs amats. Viņa piedāvājusi Dreimanei veikt rotāciju, uz ko Valsts kancelejas vadītāja atbildējusi, ka nepieciešams izvērtēt konkrētos piedāvājumus.
Pastāv amati, kurus ar viņas profesionālajām zināšanām var veikt arī bez pielaides, norādīja Ministru prezidente.
Valdības vadītāja "virsrakstu" līmenī zina, kāpēc Dreimanei ir anulēta pielaide, bet žurnālistiem premjerministre to neatklāja.
Uz VK direktora amatu tiks rīkots konkurss.
Likumā par valsts noslēpumu minēts, ka speciālo atļauju anulē, ja persona atbrīvota no amata, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, persona pārkāpusi kārtību, kāda noteikta darbam ar valsts noslēpumu, tā izmantošanu vai aizsardzību. Tāpat atļauju var anulēt, ja atklājušies likuma devītajā pantā norādītie apstākļi, kuri kopumā ir septiņi, piemēram, pielaide nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. 50% gadījumu tieši šī norma minēta kā iemesls pielaides neizsniegšanai. Tā tas bija arī iepriekšējās tieslietu ministres Baibas Brokas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) gadījumos.
Pielaidi var arī anulēt, ja atklājies, ka persona par sevi sniegusi apzināti nepatiesas ziņas.
SAB direktora lēmumu persona var pārsūdzēt desmit dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo lēmumu, ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Speciālās atļaujas iedala trijās kategorijās. Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju.
Pirmās kategorijas atļaujas izsniedz SAB, bet otrās un trešās kategorijas atļaujas izsniedz Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Specdienesti pārbaudāmajām amatpersonām nav tiesīgi atklāt faktus, kas konstatēti pārbaudē un ir par iemeslu pielaides nedošanai.
Jāatzīmē, ka Valsts kancelejas direktorei, iespējams, bija radušās problēmas ar pielaides valsts noslēpumam pagarināšanu.
Pašlaik ir ieilgusi Dreimanes darba novērtēšana. Novērtēšanas process ir apstājies, jo Dreimani publiski nezināmu iemeslu dēļ pie sevis uz pārrunām aicinājis SAB, kas nodarbojas ar pielaižu valsts noslēpumam izsniegšanu. Puses ir ieslīgušas konfliktā, jo Dreimane atsakās doties uz SAB bez advokāta, savukārt SAB uzsver, ka jautājumi, kurus iecerēts pārrunāt ar Dreimani, nav atklājami nevienai trešajai pusei.
Ministru prezidente ir paudusi neapmierinātību ar Dreimanes rīcību.
Uz sarakstu
