Ceturtdaļa no grāmatvedības un taksometru firmām darbojas kā mikrouzņēmumi
Uz jautājumu, kurās nozarēs mikrouzņēmumi nevarēs darboties, Ašeradens nosauca šīs divas nozares, skaidrojot šajās jomās strādājošo kompāniju īpatnības. Piemēram, taksometru nozarē lieli uzņēmumi transformējas dīvainā hibrīdformā, piemēram, ar zīmolu "Baltic Taxi" strādā viens uzņēmums, bet ar konkrētiem taksometriem brauc vadītāji, kuriem katram atsevišķi ir savi mikrouzņēmumi. Šādas darbības notiek, lai ekonomētu nodokļus uz darbaspēka rēķina, akcentēja FM parlamentārais sekretārs.
Taču kopumā no mikrouzņēmuma nodokļa nevajadzētu atteikties, jo patlaban topošajos likuma grozījumos ir pareizi noteikts mikrouzņēmuma nodokļa mērķis, uzskata Ašradens. Šāda uzņēmējdarbības forma ir nepieciešama uzņēmējdarbības sākšanai, kā arī atsevišķās nozarēs ar zemu ienākumu potenciālu - lauku veikali, tūrisma joma.
Patlaban mikrouzņēmumos kopumā strādā 106 000 cilvēku.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka 9.aprīlī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par 9% nodokļa likmes piemērošanu mikrouzņēmumiem pirmajos trīs to darbības gados. Likumprojekts paredz, ka no šā gada sākuma nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000 līdz 100 000 eiro pirmajos trīs gados ir 9%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, nodokļa likme būs 12%.
Likumā paredzēts arī ietvert nosacījumu, ka līdz 2016.gada 1.janvārim būs jāveic izmaiņas likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, atrisinot mikrouzņēmumu darbinieku sociālo garantiju problēmu. Proti, būs jānosaka, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi ar mērķi trīs gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, kas atbilst darba devēja un darba ņēmēja iemaksu summai, kas aprēķināta no minimālās algas.
Savukārt, ja šis nosacījums netiks izpildīts, tad no 2016.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa likme uzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000 līdz 100 000 eiro būs 13%, bet 2017.gadā un turpmāk - 15%.
Koalīcijas sēdē politiķi vienojās, ka vairāku ministriju darba grupa līdz 1.septembrim izvērtēs sociālekonomisko ietekmi, nosakot obligātās minimālās sociālās iemaksas par mikrouzņēmumu darbiniekiem. Pēc tam šo koncepciju izskatīs valdība un lems par iespējamām izmaiņām.
Tāpat likumā paredzēts noteikt nozares, kurās mikrouzņēmumi nevarēs darboties. Valdībai nozares jānosaka līdz šā gada 1.augustam. Likumā arī paredzēti pārejas noteikumi, kas ļautu noteiktu laiku saglabāt mikrouzņēmuma maksātāja statusu šogad dibinātajiem uzņēmumiem, kas strādā šajās nozarēs.
Saeima iepriekš nolēma pagarināt pirmā ceturkšņa mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas iesniegšanas un nodokļa nomaksas termiņu - tas šogad būs no 15.maija līdz 25.maijam.
Saeima 2013.gada novembrī grozīja Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, paredzot pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokli, sākot no 2015.gada, kamēr 2017.gadā tas sasniegs 15%.
Uz sarakstu
