Biedrība: Suņu čipēšanu jāļauj veikt tikai veterinārārstiem
Kā uzskata biedrībā, mikročipētāju loka paplašināšana pasliktinās pakalpojuma pieejamību un palielinās suņu īpašnieku izdevumus, nevis samazinās cenu un uzlabos kvalitāti, tāpēc LVB aicina valsti lietderīgi izmantot valsts budžeta līdzekļus citām vajadzībām un saglabāt patlaban valstī noteikto suņu mikročipēšanas un reģistrācijas kārtību.
"Līdzīga situācija ir jau piedzīvota zirgu apzīmēšanā un reģistrācijā, kur apmācītas 20 personas, taču tikai neliela daļa sniedz pakalpojumu zirgu mikročipēšanā. Tas nozīmē, ka budžeta līdzekļi sistēmas maiņai tērēti dažu personu dēļ. Rezultātā zirgu pases un mikročips zirgiem maksā daudz dārgāk nekā suņu pases un mikročipi. Arī darba pakalpojums par mikročipēšanu lētāks nav kļuvis, jo kvalitatīvai darba izpildei ir vajadzīgs arī mikročipa nolasītājs," norādīja biedrības pārstāve.
Turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) ierēdņu apgalvojums, ka mikročipēšanu varētu veikt PVD inspektori, ir pretrunā ar likumu, kas nepieļauj ierēdnim sniegt pakalpojumus, kuri pašam ir jākontrolē un jāuzrauga, norāda biedrība.
"Sagaidāms, ka mikročipēto suņu skaits Latvijā varētu būt ap 80 000. Jau šobrīd aptuveni puse visu Latvijas suņu ir mikročipēti un reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā, reģistrācija aktīvi turpinās, tāpēc nav pamata mainīt valstī pastāvošo sistēmu un atlikt obligātās suņu reģistrācijas termiņu par pusgadu," sacīja Konopore.
Kā ziņots, suņu obligāto apzīmēšanu ar mikroshēmu jeb čipēšanu atliks līdz nākamā gada 1.janvārim, turklāt šo procedūru drīkstēs veikt ne tikai sertificēti veterinārārsti, bet arī PVD inspektori, līdz ar to izmaksas varētu samazināties uz pusi, paredz likuma grozījumu projekti.
Līdzšinējie noteikumi paredzēja, ka no 2016.gada 1.jūlija sešu mēnešu vecumu sasniegušu suņu īpašniekiem jānodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma jeb tas tiktu čipēts, kā arī tas tiktu reģistrēts Lauksaimniecības datu centra datubāzē.
Taču problēma aktualizējās martā, kad ZM konstatēja, ka daudziem suņu īpašniekiem laukos nav iespējams izpildīt prasības, jo naudas trūkuma dēļ tie veterinārārstam nevar samaksāt par mikroshēmas ievadīšanu un segt reģistrācijas maksu, kas sasniedz līdz 35 eiro.
Kā teikts jaunākajā ZM skaidrojumā, 35 eiro cena veidojas no divām pozīcijām - suņa čipēšanas izmaksas ir vidēji 17,75 eiro, bet reģistrācija datubāzē - vidēji 14 eiro. Savukārt pēc biedrības "Dzīvnieku policija" datiem, pakalpojuma cenas ir vēl lielākas. Tā kā veterinārārsti tiesīgi brīvi noteikt pakalpojuma cenas, Rīgā vidējās izmaksas suņa apzīmēšanai un reģistrēšanai pie praktizējoša veterinārārsta varot sasniegt 42 līdz 84 eiro, bet ārpus Rīgas - no 40 līdz pat 92 eiro.
Tāpat skaidrojumā akcentēts - suņu apzīmēšanā un reģistrācijā iesaistoties PVD inspektoriem, pakalpojuma izmaksas dzīvnieku īpašniekiem samazināsies apmēram par 50%. Savukārt, čipēšanu un reģistrāciju veicot apmācītām personām, kurām ir līgums ar dzīvnieku patversmi, pakalpojuma izmaksas īpašniekiem samazināsies pat par 75%.
Noteikumi paredz arī to, ka tad, ja suns netiks čipēts un reģistrēts, saimniekam paredzēts naudas sods - fiziskajām personām no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 15 līdz 350 eiro.
Latvijas Veterinārārstu biedrība jau iepriekš iebilda pret minētajiem grozījumiem, norādot, ka termiņa pārcelšana būtu akceptējama tikai tad, ja ZM no 2017.gada 1.janvāra spēj nodrošināt suņu apzīmēšanu valstī bez maksas, neiekasējot arī valsts nodevu par suņa reģistrēšanu, citādi termiņa pārcelšana vērtējama kā kaitnieciska rīcība, kurai nav pamata.
Suņu īpašnieku skaits patlaban nav zināms, kamēr nav nodrošināta visu suņu apzīmēšana ar mikroshēmām un reģistrācija Lauksaimniecības datu centra datubāzē. Pēc 2014.gada statistikas datiem, Latvijā ir 260 000 suņu, kamēr datubāzē patlaban oficiāli reģistrēti tikai 34 087 suņi.
Uz sarakstu
