Astoņās pašvaldībās Gaujas lokos atjaunos un attīstīs kultūrvēsturiskā mantojuma objektus
Projektu "Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos" īsteno Siguldas novada pašvaldība sadarbībā ar Valmieras, Cēsu novada, Amatas novada, Pārgaujas novada un Valkas novada pašvaldībām un Valmieras Svētā Sīmaņa evaņģēliski luterisko draudzi, Rubenes evaņģēliski luterisko draudzi Kocēnu novadā un Cēsu Sv.Jāņa lauku evaņģēliski luterisko draudzi.
Siguldas jaunajā pilī, kura pašlaik apmeklētājiem skatāma tikai no ārpuses, projekta gaitā tiks atjaunots tās unikālais 20.gadsimta 30.gadu interjers un telpu plānojums. Pilī tiks izveidots informācijas punkts, kā arī nodrošināta iespēja uzkāpt skatu tornī, kurā vieta atradīsies arī mākslas darbu galerijai.
Valmierā tiks konservēta un restaurēta viduslaiku pils un no jauna būvēts pils kultūrvides centrs, ļaujot iepazīt pils astoņus gadsimtus ilgo vēsturi un dodot telpu kultūras mantojuma apzināšanai, pētniecībai un izziņai. Savukārt Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcai tiks restaurēta un atjaunota torņa iekštelpa, lai padarītu torni pieejamāku un ļautu apmeklētājiem aplūkot tā zvanu un pulksteņa mehānismu.
Rubenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā tiks atjaunota fasāde, rekonstruēti koka soli, lai ziemā tos būtu iespējams apsildīt, bet baznīcas ieeja tiks pielāgota cilvēku ar kustību traucējumiem vajadzībām. Tāpat tiks atjaunots baznīcas zvanu tornis, no kura apmeklētājiem pavērsies skats uz Gaujas nacionālā parka senleju.
Cēsu viduslaiku pils kompleksā projekta gaitā tiks restaurētas un konservētas visas pils apdraudētās daļas un to autentiskās konstrukcijas, tādējādi apmeklētājiem būs iespējams atvērt daļu no pašreiz nepieejamajām pils daļām. Vienlaikus tiks pilnveidota arī tūrisma infrastruktūra, labiekārtojot pils dārza teritoriju.
Cēsu Sv.Jāņa luterāņu baznīcā projekta restaurācijas darbi ļaus uzlabot ēkas tehnisko stāvokli un apmeklētājiem atvērt baznīcas torni, kas pašlaik drošības apsvērumu dēļ ir slēgts.
Āraišu arheoloģiskajā parkā tiks izbūvēts jauns multifunkcionāls apmeklētāju centrs un Latvijas eksperimentālās arheoloģijas centrs, tā nodrošinot arī iespēju eksponēt arheoloģiskajos izrakumos atrastos unikālos oriģinālpriekšmetus. Savukārt kā papildinājums ezerpils brīvdabas ekspozīcijai tiks uzbūvēta jauna ezerpils koka aizsargceltne.
Ungurmuižas kompleksā tiks izveidota apkures un siltumapgādes sistēma divās muižas kompleksa ēkās - Kungu mājai un Vecajai skolas ēkai. Papildus tiks atjaunots arī vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis - Leduspagraba ēka -, kurā tiks izvietota katlumāja.
Pašlaik apmeklētājiem tikai no ārpuses apskatāmajās Ērģemes pilsdrupās plānots restaurēt pils Ziemeļu torni. Tam tiks izbūvēts dakstiņu jumts vēsturiskajā izskatā, kā arī starpstāvu koka grīdas, logi, durvis un elektroinstalācijas, lai tornis būtu piemērots vēsturisku ekspozīciju izvietošanai.
Visos objektos līdztekus restaurācijas vai būvniecības darbiem ir paredzēta arī jaunu kultūras un tūrisma pakalpojumu izveide. Izceļot vēstures stāstus, kas šīs vietas padara īpašas, paredzēts veidot jaunas, mūsdienīgas ekspozīcijas, rīkot kultūras pasākumus, apmeklētājiem atvērt līdz šim slēgtas kultūrvēsturisko objektu telpas.
Projekts "Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos" ir viens no kopumā desmit kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai un attīstībai veltītiem projektiem, kuri pēc Kultūras ministrijas organizētas projektu ideju priekšatlases ir saņēmuši iespēju pieteikties ERAF līdzfinansējumam. Tā kopējās izmaksas ir 9 385 266 eiro, tai skaitā: ERAF finansējums - 5 634 000 eiro, nacionālais publiskais finansējums 1 864 421 eiro.
Uz sarakstu
