Apzaļumošanas speciālists: Augiem nepatīk pārcentīgi kopēji
Nezinu, ko daru nepareizi, bet uz kopiņām visu laiku iznīkst rāzītes, lai gan esmu stādījusi dažādas. Kurš augs būtu izturīgāks? Sandra Ķemeros
"Tā sauktās kapu rāzītes bieži vien rada problēmas," skaidro kapu apzaļumošanas speciālists Intars Otmanis. "Pat uz diviem blakusesošiem kapiem augi var justies dažādi. Ja uz kopiņas nekas vairs negrib augt, der padomāt, kas mainījies. Varbūt koki saauguši pārāk lieli, un rodas ēna, varbūt zaļums izcirsts, un ir pārāk daudz saules. Varbūt jānomaina augsne."
Rāzītes prasa aprūpi
Daudzi sukulentie akmeņdārza augi, ko stāda arī kapos, spēj izturēt sausumu, tiem patīk saule, bet ik pēc diviem trim gadiem jādala un jāatjauno. – Šīs kapu rāzītes ir ziemcietes, bet visām puķēm patīk, ja ar tām čubinās, – piebilst stādaudzētājs Guntis Ozoliņš. Viņš novērojis, ka daudzi iegādājas tikai vienu podiņu ar rāzīti un pēc tam to sadala spraudeņos, lai apstādītu vairākus kapus. Pat ja laika apstākļi būs labvēlīgi, līs lietus un dzinumi apsakņosies, augi virsmu varbūt noklās tikai uz rudens pusi. Ja laiks būs silts un saulains, bet kopējs stādījumu neaplaistīs, norautie dzinumi sakaltīs un kopiņa paliks kaila. Tāpēc der iegādāties vairākus rāzītes podiņus vai velēnu gabaliņus un stādīt nedalot. Ja sakņu sistēma nebūs traumēta, augi strauji pieaudzēs visu laukumu. Ja vēlas taupīt naudu, pavairot var piemājas dārziņā, apsakņojamiem dzinumiem uzklājot plēvi, lai nodrošinātu vajadzīgo mikroklimatu.
Ja rāzīte aug labi, uz zaļās velēnas nedrīkst likt ne ziedus, ne vainagus, kaut gan glīti izskatās. Augi zem tiem nopūs.
Ēnmīļus apdraud saule
Tradicionālajām kapu mirtēm un efejām vajadzīga ēnaina vieta, tāpēc tās vislabāk aug vecos, pat nekoptos kapos, skaidro Guntis Ozoliņš. Lai šie augi neapdegtu spožā saulē (sak, pēc sniega nokušanas bija zaļas, pēkšņi – kā novārītas), pavasarī ilgāku laiku jāatstāj skuju piesegums, kaut gan, ja ir kailsals un spilgta saule, var nelīdzēt pat tas. Tāpat no pavasara saules jāsargā segliņš. Vasarā gan tam patiks saulīte, un raiblapu segliņš būs košāks. Novērots, ka ložņājošie augi labāk jūtas ar apmalītēm neierobežotā kapavietā.
Dažādiem dzīves apstākļiem labi pielāgojas klājeniskie kadiķi un Dammera klintene. Kadiķi noklās kopiņu 2–3 gadu laikā, pēc tam galvenais darbs – veidot formu. Šiem augiem gan netīk uzkritušās skujas un čiekuri.
Mākslīgs nav slikts
Augiem netīk pārcentīgi kopēji, secina Intars Otmanis. Piemēram, nevajag doties uz kapiem ziemā un norakt no kopiņām sniegu, tāpat augiem par labu nāks kāda aizķērusies rudens lapa. Neder arī apkasīt augiem saknes ik svētdienu.
Kapavietu ierīkotājs atgādina: saskaņā ar tradīcijām kapus pēdējoreiz apmeklē svecīšu vakarā novembrī un pēc tam tikai Lieldienās. Jāļauj atpūsties gan augiem, gan gulētājiem.
Ja nekādi nevar apzaļumot kopiņu, Intars iesaka izmēģināt mākslīgo zālienu. Var nopirkt pat tādu, kas vizuāli neatšķiras no īstā. Bezgaumīgi ir rupjie plastmasas izstrādājumi, kas sāk parādīties kapos.
Vienmēr nevainojami izskatās pilnīgi vai daļēji ar akmens plāksni klāta kopiņa. Tā ir atgriešanās pie senām tradīcijām.
Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Avīzi
Uz sarakstu
