Aptauja: Vecāko klašu skolēni finansiālajos lēmumos paļaujas uz ģimenes locekļu padomu
Tikai 4% jauniešu atzinuši, ka neinteresējas par finanšu plānošanu. 40% vecāko klašu skolēnu informāciju par savu ieņēmumu un izdevumu plānošanu iegūst savā ģimenē, 23% - skolā, 22% - lasot specializēto literatūru, bet 7% šīs tēmas apspriež ar saviem draugiem.
Turklāt 94% jauniešu atbildējuši, ka daļu savu ienākumu novirza uzkrājumiem. 27% jauniešu krāj naudu kādiem izklaides pasākumiem, 17% - izglītības iegūšanai, 17% - sava auto iegādei. 16% veido uzkrājumus, lai dotos ceļojumā, bet vēl 16% jauniešu - lai iegādātos sev jaunu datoru.
"Lai arī kopējais zināšanu līmenis Latvijas sabiedrībā par finanšu pakalpojumiem vēl joprojām vērtējams kā nepietiekošs, esam gandarīti par jauniešu augsto interesi par finanšu tēmām. Savu ieņēmumu un izdevumu pārvaldīšanas prasmes un paradumi jāsāk veidot pēc iespējas savlaicīgi - lai tajā brīdī, kad jaunietis attīsta karjeru, veido savu ģimeni un iegādājas mājokli, viņš ir gatavs šiem nopietnajiem soļiem arī no finansiālā viedokļa," skaidro "SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
56% aptaujāto jauniešu atzinuši, ka lielāko daļu savu ienākumu saņem no vecākiem. 34% vecāko klašu skolēnu reizēm mēdz piepelnīties kādos gadījuma darbos, bet 9% jauniešu jau strādā algotu darbu. Vēl 2% jauniešu atbildējuši, ka vajadzības gadījumā aizņemas naudu no saviem draugiem.
Latvijas skolu vecāko klašu jauniešu aptauja veikta 2015.gada rudenī un ziemā, aptaujājot vairāk nekā 1000 skolēnu no visiem Latvijas reģioniem.
Uz sarakstu
