Aptauja: Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju neseko līdzi budžeta veidošanas procesam
Šā gada aprīlī tika veikta aptauja, kurā tika apzināts Latvijas iedzīvotāju viedoklis par dažādiem ar budžeta disciplīnu saistītiem jautājumiem. Kopumā tikai aptaujāti 1005 cilvēki, 434 vīrieši un 571 sieviete. Aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka interese par budžeta veidošanas procesu ir izteiktāka cilvēkiem ar augstiem ienākumiem, augstāko izglītību, kā arī cilvēkiem, kas vecāki par 55 gadiem.
Tāpat secināts, ka iedzīvotāji, kas seko budžeta veidošanai, galvenokārt paļaujas uz televīzijā un internetā iegūto informāciju. Tam seko interneta portāli, laikraksti, radio, kā arī oficiālie avoti.
Kopumā iedzīvotājiem nešķiet, ka publiski pieejamā informācija ir pietiekama, lai novērtētu, kā tiek veidots valsts budžets. Rezultāti liecina, ka cilvēku zināšanas par budžeta veidošanu ir nepilnīgas, jo tikai 20% zina, ka daudzgadu budžeta ietvars tiek plānots trīs gadiem.
Tāpat Latvijas iedzīvotāji drīzāk nepiekrīt apgalvojumiem, ka ieņēmumi un izdevumi tiek plānoti reālistiski, bet lielākā daļa uzskata, ka budžets jāveido, balstoties uz ekonomisko situāciju un ieņēmumu iespējām.
Savukārt vietējā likumdošanā noteikto budžeta mērķu izpilde iedzīvotājiem ir svarīgāka par Eiropas Savienības prasībām. Tomēr aptuveni 30% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas valdība prasības, kas atteicas uz eirozonas valstu budžetiem, ievēro sliktāk nekā citas eirozonas valstis.
Aptauja arī liecina, ka Latvijas iedzīvotāji piekrīt atbildīgas fiskālās politikas principiem. Viņi kopumā atbalsta iekrājumu veidošanu izaugsmes periodos un atbildīgi izturas pret valsts parāda palielināšanu, to drīzāk atbalstot tikai tad, ja pozitīvo ietekmi izjutīs arī nākamās paaudzes.
Kopumā respondentu vidū valda uzskats, ka gadījumā, ja nepieciešams samazināt budžeta deficītu, priekšroka būtu jādod izdevumu samazināšanai, nevis nodokļu palielināšanai. Konkrēti izdevumus iesaka samazināt atalgojumam valsts pārvaldē, atbalstam mākslai un kultūrai, kā arī valsts aizsardzībai un iekšējai drošībai.
Respondenti arī uzskata, ka nevajadzētu samazināt līdzekļus veselības aprūpei, sociālajām garantijām un infrastruktūrai.
Tomēr iedzīvotājiem saikne starp kopbudžeta deficītu un valsts parādu ir neskaidra. Aptaujā tika iekļauts jautājums, kura mērķis bija uzzināt, vai cilvēki apzinās saikni starp budžeta deficītu un valsts parāda pieaugumu.
Tika piedāvāti divi varianti - kopbudžeta deficīts 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) un valsts parāda pieaugums par 244 miljoniem. Abi šie varianti ir līdzvērtīgi, taču 16% aptaujāto uzskatīja, ka kāds no variantiem ir sliktāks, un 32% nevarēja atbildēt.
Uz sarakstu
