Aptauja: arvien vairāk iedzīvotāju satrauc kara draudi
Šī brīža ģeopolitiskās situācijas ietekmē būtiski ir audzis to iedzīvotāju īpatsvars, kurus satrauc kara draudi - ja 2011.gadā šo aspektu akcentēja 35% aptaujāto, šogad - jau 51%.
Kā pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informē "Swedbank" ārējās komunikācijas vadītāja Vineta Savicka, lēnāk, tomēr augušas arī bailes no neārstējamām slimībām - šogad tās biedē jau 50% iedzīvotāju agrāko 45% vietā. Biežāk no neārstējamām slimībām baidās stiprā dzimuma pārstāvji (53% pret 48%) un rīdzinieki (54%), kā arī iedzīvotāji, kas vecāki par 55 gadiem (57%).
Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai, nedaudz mazinājušās bažas par darba zaudējumu (no 17% 2011.gadā līdz 13% šogad). Kā drošāka tiek uztverta arī apkārtējā fiziskā vide, kas atspoguļojas vidēji zemākās bažās kļūt par vardarbības upuri (šogad bažas pauž 15%, 2011.gadā - 19%).
Tomēr, neskatoties uz dažādu, tostarp dzīvību un veselību apdraudošo, risku uztveres saasināšanos, kopš 2011.gada turpina augt to iedzīvotāju īpatsvars, kas uz vēlāku laiku atliek nepieciešamību meklēt risinājumus, tajā skaitā finansiālus, šīm bažām. Lai arī nedaudz samazinājies, tomēr to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atliek ārsta apmeklējumu vēl aizvien ir augsts - šogad tie ir 35%. Tāpat gandrīz katrs trešais iedzīvotājs (27%) atliekamo darbu sarakstā ierindo finanšu uzkrājumu veidošanu (2011.gadā šādi rīkojās tikai katrs piektais, t.i., 20%), līdzīgi kā sportisku aktivitāšu uzšakšanu (26%).
Finanšu jautājumu risināšanas atlikšana ir saistīta ar pieaugošo finansiālās drošības sajūtu - finansiāli aizsargāti šogad jūtas gandrīz ceturtdaļa (24%) iedzīvotāju, kas ir par pusotru reizi vairāk nekā 2012.gadā (15%). Domājot par savu finanšu stabilitāti neparedzētu apstākļu gadījumā, par 7% ir audzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas paļaujas uz citu tuvinieku atbalstu - šogad šādas cerības pauž tieši puse aptaujāto. Tai pat laikā šogad par trešdaļu samazinājies to iedzīvotāju skaits (10%), kuri paļaujas uz valsts nodrošinātiem pabalstiem.
"Jāsaka, ka slimības ir biežākais tuvinieku zaudēšanas iemesls. Tāpēc, lai grūtā brīdī finansiāli aizsargātu savas ģimenes materiālo stāvokli un nodrošinātu sev sirdsmieru neparedzētās dzīves situācijās, lieti noderēs dzīvības apdrošināšanas polise. Finanšu stabilitāte, kuru tā nodrošina, ir īpaši svarīga ģimenes galvenajiem apgādniekiem, mājokļa kredīta īpašniekiem un dedzīgiem riskantu vaļasprieku piekritējiem," saka "Swedbank" Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs Reinis Jansons.
Kopumā dzīvību apdrošinājušo iedzīvotāju īpatsvars kopš 2011.gada ir audzis no 17% līdz 23%, t.i., šogad dzīvības apdrošināšanas polises sirdsmieru nodrošina teju katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam. Tos, kas dzīvības apdrošināšanu ir iegādājušies, pamatā vada vēlme parūpēties par sev tuviem un dārgiem cilvēkiem (72%) un hipotekāro kredītu esamība (33%). Savukārt, apdrošināties plānotāju skaits ir palicis nemainīgs - 23%. Arī viņiem galvenais iegādi motivējošais aspekts būtu vēlme parūpēties par saviem tuviniekiem (76%), bet otro vietu pēc svarīguma dala nodrošināšanās pret problēmām segt hipotekārā kredīta maksājumus (20%) un bieži ārvalstu komandējumi (20%).
Uz sarakstu
