Aptauja: 43% iedzīvotāju kredīta ņemšanu apdomā vismaz dažas nedēļas
Izvēloties patēriņa kredītu, 21% respondentu piedāvājumu izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai veltījuši dažas dienas, kamēr 43% respondentu lēmumu par kredītsaistību uzņemšanos pārdomājuši vairākas nedēļas.
Katrs ceturtais respondents atklāja, ka lēmums par labu patēriņa kredītam pieņemts vienas dienas laikā, tiklīdz bijusi nepieciešamība pēc tā.
Lūgti atklāt sev būtiskāko kritēriju, izvēloties patēriņa kredīta sniedzēju, puse no respondentiem atzina, ka visnozīmīgākā bijusi kredīta atmaksas procentlikme. Tikmēr otrajā vietā bijis naudas saņemšanas ātrums - to kā svarīgu minējis katrs trešais aptaujātais. Savukārt mazāk svarīga bijusi aizdevēja reputācija (11%) un citi kritēriji.
Visātrāk - vienas dienas laikā - lēmumu biežāk pieņem respondenti, kuru vecums ir no 18 līdz 25 gadiem (42%). Tikmēr ar lielāku apdomu kredītu ņemšanai piegājuši 36 līdz 45 gadus veci respondenti (50%), lēmumu apdomājot vairākas nedēļas. Jaunākā vecuma grupā šo variantu atzīmējuši vien 19% respondentu.
Lēmumu par patēriņa kredīta saņemšanu visilgāk apsvēruši tie, kuru mēneša ienākumi ir 600 līdz 800 eiro robežās (52%). Tikmēr pavisam ātri par labu kredītam izlēmuši respondenti, kuru ienākumi nepārsniedz 600 eiro mēnesī (28%).
"Aptaujas rezultātos atspoguļotā informācija liecina, ka patērētāji kļūst aizvien zinošāki un atbildīgāki. Pozitīva ir tendence, ka puse no kredītņēmējiem norāda - noteicošs kritērijs kredītiestādes izvēlē ir procentu likme, kas nerada būtisku pārmaksas risku. Priecē arī fakts, ka lielā daļā gadījumu tiek ieguldīts laiks, lai apzinātu dažādus piedāvājumus un izprastu sev draudzīgākos piedāvājumus. Īpaši būtiski tas ir, piesakoties lielākām kredīta summām, jo ietekmēs personīgo budžetu ilgākā laika periodā," komentē "DNB bankas" valdes locekle, viceprezidente Anita Bērziņa.
Kopumā aptaujātie Latvijas iedzīvotāji arī neplānotu izdevumu un lielāku pirkumu summu segšanas gadījumā pret kredītsaistībām izturas apdomīgi. Proti, 38% respondentu norāda, ka nepieciešamības gadījumā vajadzīgo summu iekrāj vai sedz no jau esošiem iekrājumiem.
Uz iekrājumu izmantošanu visbiežāk norādīja 18 līdz 25 gadus veci respondenti (45%), bet visretāk - 36 līdz 45 gadus veci aptaujātie (32%). Gandrīz katrs piektais (19%) respondents atzina, ka neplānotu izdevumu vai lielāku pirkumu gadījumā ierobežo pārējos izdevumus. 15% aptaujāto atzina, ka izmanto bankas norēķinu kartes kredītlīniju. Šo atbildi visbiežāk (25%) snieguši iedzīvotāji, kuru ienākumi ir virs 800 eiro mēnesī. Savukārt šo atbildi divas reizes retāk ir norādījuši aptaujātie, kuru ienākumi ir līdz 600 eiro mēnesī. Katrs desmitais minējis, ka pēc finansiāla atbalsta vērsies pie tuviniekiem. To visbiežāk minējuši jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem (15%), bet visretāk - 4% - respondentu vecumā no 46 līdz 55 gadiem.
"DNB bankas" aptauja tika veikta no 20.jūlija līdz 31.jūlijam, un tajā piedalījās 505 respondenti no visas Latvijas. Aptaujāti tika tie respondenti, kuri bija ņēmuši kredītu pēdējo trīs gadu laikā.
Uz sarakstu
