AM joprojām apņēmusies armiju palielināt līdz 6500 karavīriem
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs (ZZS), pašlaik tiek daudz domāts par to, kā vēl dienestu bruņotajos spēkos padarīt pievilcīgāku un kā dažādot rekrutēšanas sistēmu, jo patlaban diezgan daudz cilvēku tiek izbrāķēti.
"Mēs tagad pārdomājam konceptu, kā nepazaudēt cilvēkus, kas tiešām vēlas dienēt bruņotajos spēkos. Varbūt nevajadzētu būt tik ļoti piekasīgiem, bet dot iespēju pieņemt gandrīz visus, kas ir pieteikušies dienestam, un viņus izmantot, iespējams, kategorizējot. Daļa uzreiz būs gatava profesionālajam dienestam bruņotajos spēkos, daļai varētu tikt sagatavota specifiska apmācības programma, pēc kuras apgūšanas viņi varētu papildināt vai nu profesionālo armiju, vai Zemessardzi," pastāstīja Panteļejevs.
Jautāts, vai tomēr nevajadzētu atjaunot obligāto militāro dienestu, Panteļejevs atzīmēja, ka Zemessardze ir tā, kas lielā mērā aizvieto obligāto karadienestu.
"Parādoties papildu finansējumam, ir jādomā par Zemessardzes ekipējuma un apmācības grafiku pilnveidošanu. Zemessardzes, kura regulāri trenējas un pat piedalās starptautiskās operācijās, sagatavotība galu galā sanāk lielāka, nekā būtu obligātā iesaukuma karavīriem. Arī Lietuvā būtībā ir nevis obligātais dienests, bet brīvprātīgais obligātais dienests, visiem karavīriem tiek maksātas pamatīgas algas. Rezultātā sanāk kaut kas pa vidu starp profesionālo un obligāto karadienestu," piebilda AM pārstāvis.
"Latvijā mēs turēsimies pie pašreizējās kārtības, ka profesionālais dienests ir NBS kodols, kas veic operācijas, ko viņi ir kompetenti darīt. Zemessardze varēs veikt militārās operācijas, kuras tā ir kompetenta darīt, bet vajadzības gadījumā ātri varam piesaistīt rezerves karavīrus," norādīja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.
Uz sarakstu
