Akceptē nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Latvijas valsts robežas joslai
Lai turpinātu uzsākto robežas joslas izbūvi, valdība otrdien, 19.janvārī, akceptēja nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Latvijas valsts robežas joslai gar ārējo sauszemes robežu.
Iekšlietu ministrija norāda, ka Latvijas robežas, kas Latviju norobežo no Krievijas un Baltkrievijas, vienlaikus ir arī Šengenas līguma valstu ārējā robeža un tās garums ir 449 kilometri.
Saskaņā ar likumu, lai iezīmētu valsts sauszemes robežas atrašanos dabā visā tās garumā, kā arī radītu robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus pie ārējās robežas, Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu.
Latvijas-Krievijas robežas joslas platums un Latvijas-Baltkrievijas robežas joslas platums ir 12 metri.
Likumdevējs noteicis, ka valstij ir ekskluzīvas īpašuma tiesības uz zemi valsts robežas joslā. Privātpersonu īpašumā esošā zeme valsts robežas joslā ir atsavināma uz vienošanās pamata, bet, ja tādas nav, atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam.
Ņemot vērā izmaiņas starptautiskajā drošības vidē, ir pastiprinājušies ar robežas aizsardzību un drošību saistītie riski.
Latvijas un Krievijas valsts robežas joslas izbūve uzsākta teritorijās, kurās saņemti zemes vienību īpašnieku saskaņojumi un attiecīgo novadu būvvalžu atļaujas. Vienlaikus turpinās darbs pie zemes īpašumtiesību sakārtošanas teritorijās, kurās plānota tālākā Latvijas un Krievijas robežas joslas izbūve.
Šobrīd svarīgi veikt būvdarbus Latvijas un Krievijas robežas joslas posmos, kuros konstatēts vislielākais pārkāpumu skaits, kā arī nodrošināt nepārtrauktību tās izbūvē. Valsts robežsardzes rīcībā esošā informācija liecina par to, ka vislielākais pārkāpumu skaits konstatēts valsts robežas joslas posmos, kur būvniecība vēl nav uzsākta.
Ņemot vērā Latvijas un Krievijas robežas joslas izbūves valstisko nozīmīgumu, sabiedrības rezonansi, pastāv risks, ka var tikt ierosināta tiesvedība no trešo personu puses ar mērķi apturēt būvniecību. Šāda tiesvedība valsts robežas izbūvi var apturēt uz vairākiem gadiem, kas nav pieļaujams. Ar šādu problēmu saskārušies elektrotīklu pārvades savienojuma "Kurzemes loks" būvnieki, jo būvniecības laikā ierosinātas vairākas tiesvedības.
Tā kā elektrotīklu pārvades savienojumam "Kurzemes loks" Ministru kabinets noteicis nacionālo interešu objekta statusu, būvniecības darbi šajā objektā turpinās.
Ņemot vērā minēto, nacionālo interešu objekta statusa noteikšana Latvijas valsts robežas joslai ļaus turpināt uzsākto Latvijas un Krievijas robežas joslas izbūvi, ja būvniecības laikā tiks ierosinātas tiesvedības.
Uz sarakstu