2015.gadā bezdarba līmenis Latvijā – 9,9%

Salīdzinot ar 2014.gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 9,5 tūkstošiem jeb 8,8%. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9%, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā. Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,6% un 11,1%).

2015.gada 4.ceturksnī salīdzinājumā ar 3.ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu un bija 9,8%. 2015.gada 4.ceturksnī 98,1 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,2 tūkstošiem jeb 1,2% vairāk nekā 3.ceturksnī.

Kopš 2014.gada 2.ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja, bet 2015.gada 1.ceturksnī tas bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2%). 2015.gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,0%). Kopš 2014.gada 3.ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (2015.gada 4.ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,4%, bet Lietuvā – 8,8%).

Ilgstošie bezdarbnieki

2015.gadā samazinājās arī ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits no 46,1 tūkstoša 2014.gadā līdz 44,5 tūkstošiem 2015.gadā. Tā kā kopējā bezdarbnieku skaita samazinājums bija straujāks nekā ilgstošo bezdarbnieku skaita samazinājums, tad ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā pat palielinājās (2014.gadā – 43,0%, 2015.gadā – 45,5%).

2015.gada 4.ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 44,7%. Salīdzinot ar 3.ceturksni, tas ir samazinājies par 5,9 procentpunktiem. 2015.gada 4.ceturksnī bija 43,6 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku, 3.ceturksnī – 48,5 tūkstoši.

Jauniešu bezdarbs

2015.gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 16,3%, kas ir par 3,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada (2014.gadā – 19,6%). No visiem bezdarbniekiem 13,5 tūkstoši jeb 13,8% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 3,3 tūkstošiem, un to īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir samazinājies par 1,9 procentpunktiem.

2015.gada 4.ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 19,0%, kas ir par 2,8 procentpunktiem vairāk nekā 3.ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits pieauga par 3,8 tūkstošiem un sasniedza 16,6 tūkstošus jeb 16,9% no kopējā bezdarbnieku skaita (3.ceturksnī – 12,8 tūkstoši jeb 13,2%). 2015.gada 4.ceturksnī 44,6% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 55,4% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Kopš 2013.gada jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs ir zemāks nekā vidēji ES valstīs. Viszemākais jauniešu bezdarba līmenis ir Igaunijā – 2015.gadā tas bija 13,1%, savukārt Latvijā un Lietuvā – 16,3%.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

2015.gadā 32,5% jeb 478,4 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 25,1 tūkstoti jeb 5%.

2015.gada 4.ceturksnī 466,6 tūkstoši jeb 31,9% iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar 3.ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par četriem tūkstošiem jeb 0,8%.

2015.gadā 22,8 tūkstoši jeb 4,8% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2014.gadā – 26,6 tūkstoši jeb 5,3%). 2015.gada 4.ceturksnī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kuri bija zaudējuši cerību atrast darbu, bija 20,4 tūkstoši jeb 4,4% (2015.gada 3.ceturksnī – 23,5 tūkstoši jeb 5%).

2015.gadā Darbaspēka apsekojums notika 15,8 tūkstošos mājsaimniecību, kur aptaujāja 30,3 tūkstošus iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā. Savukārt 2015.gada 4.ceturksnī apsekojums notika 3,8 tūkstošos mājsaimniecību, kur aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā.

Uz sarakstu