Rosina pēc gāzes tirgus liberalizācijas tirgotājiem likt obligāti glabāt rezerves pazemes gāzes krātuvē
Viņš uzskata, ka risinājums būtu, ja tiktu noteikta obligāta prasība tirgotājiem uzglabāt rezervi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, vai arī nodrošināt valsts pasūtījumu uzglabāšanas operatoram.
Kā norāda Ščerbickis, Latvijas un Igaunijas apgādi ar gāzi ziemā 100% apmērā nodrošina no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, jo citu alternatīvu neesot - gāzes vads no Igaunijas ir pārāk sliktā stāvoklī, Krievijas gāzi ziemā nevar piegādāt tehniski, jo pašiem vajag. Savukārt no Lietuvas dienā var piegādāt tikai sešus miljonus kubikmetru gāzes, kas ir puse no Latvijas dienas patēriņa jeb 10-12 miljoniem kubikmetru gāzes. Baltijas valstu kopējais patēriņš dienā ir 25-35 miljoni kubikmetru gāzes.
Kā norāda Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs, patlaban nav paredzēts pienākums pēc liberalizācijas uzglabāt rezerves, līdz ar to tirgotāji no tā izvairīšoties.
Kā ziņots, AS "Latvijas Gāze" pārstāvji atzīst, ka patlaban norit aktīvs darbs pie dabasgāzes tirgus liberalizācijas. Šis process ir nenovēršams, un uzņēmums pret to nekad nav iebildis. Tomēr Ekonomikas ministrija, gatavojot grozījumus Enerģētikas likumā, nav ņēmusi vērā vairākus būtiskus faktorus, kas rada risku, ka Latvijas patērētāji apkures sezonā var palikt bez dabasgāzes.
LETA jau ziņoja, ka 14.oktobrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lēma virzīt uz Saeimu pirmajā lasījumā apstiprināt grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz sadalīt "Latvijas Gāzi".
Grozījumi Enerģētikas likumā paredz, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētajam uzņēmumam "Latvijas Gāze" ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.
Uz sarakstu
