"Latvenergo" gaida LG atbildi par iespēju no decembra uzglabāt Lietuvas gāzi Inčukalna pazemes krātuvē
Komisijas sēdē ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) stāstīja, ka jau tagad kaimiņvalstu gāzes tirgotāji pauž interesi uzglabāt gāzi Inčukalna PGK, taču LG šādu priekšlikumu ir atteikusi.
Savukārt LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis norādīja, ka LG šogad aicināja interesentus pieteikties Inčukalna PGK brīvajām jaudām 303 miljonu kubikmetru apmērā, taču līdz šim neviens nav pieteicies.
Viņš arī atgādināja, ka, sākoties krīzei Ukrainā, Lietuva un LG noslēdza līgumu, kas paredzēja, ka Lietuva Inčukalna PGK iesūknēs 300 miljonus kubikmetru gāzes, taču arī tas līdz šai dienai nav izdarīts. "Viena lieta ir mētāties ar politiskiem apgalvojumiem, otra lieta ir rīcība," situāciju komentēja Kalvītis.
Tāpat LG vadītājs uzsvēra, ka gāzes koncerns nav atteicis Lietuvas kompānijām uzglabāt gāzi Inčukalna PGK, jo Lietuva nav izteikusi šādu piedāvājumu.
Savukārt Kuņickis informēja, ka "Latvenergo" aicinājusi Lietuvu Inčukalna PGK piegādāt 100 miljonus kubikmetru gāzes, taču tika saņemts LG atteikums.
"Latvenergo" lūdza LG rast iespēju no decembra uzglabāt Lietuvas gāzi Inčukalna PGK, taču vakar saņēmām vēstuli no LG, kurā bija teikts, ka atbildes sagatavošanai būs nepieciešams laiks," stāstīja Kuņickis un piebilda, ka Lietuvas gāzes piegādes no Inčukalna PGK ļaus "Latvenergo" kļūt konkurētspējīgākam.
Jau ziņots, ka AS "Latvenergo" šogad varētu iepirkt pirmo sašķidrinātās gāzes testa partiju no Lietuvas, kas būs iespējams, pateicoties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes 10.septembrī apstiprinātajiem dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumiem, aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" ražošanas direktors Kuņickis.
Pagaidām vēl nav zināms ne laiks, kad šī gāzes partija tiks pirkta, ne arī tās apjomi, norādīja Kuņickis. "Šobrīd norisinās sarunas ar "Latvijas Gāzi" par pakalpojuma līgumu, un tikai tad, kad šis līgums tiks noslēgts, varēsim runāt ar "Litgas" par laiku un konkrētiem apjomiem," sacīja Kuņickis.
Savukārt LG paziņoja, ka saskaņā ar Enerģētikas likumu dabasgāzes piegādes no citiem piegādātājiem patlaban nav iespējamas.
"Latvijas Gāze" vērsa uzmanību uz to, ka Enerģētikas direktīva un Enerģētikas likums paredz piekļuves atteikumu gadījumā, ja netiek izpildītas saistības ar dabasgāzes piegādātāju. Ņemot vērā siltos laika apstākļus iepriekšējās divās ziemās un valsts subsidēto energoresursu patēriņa pieaugumu Latvijā, "Latvijas Gāze" jau 2014.gadā neizpildīja "pērc vai maksā" nosacījumus ar piegādātāju par 179 miljoniem kubikmetru dabasgāzes, par ko arī tika sniegta informācija 2014.gada finanšu pārskatā.
"Šie apstākļi ir pamats motivētam atteikumam, jo piegādes no citiem avotiem palielina "pērc vai maksā" nosacījumu neizpildi, tādējādi tirgotājam radot būtisku finanšu zaudējumu riskus un apdraudot enerģijas piegādes drošumu," uzsvēra uzņēmumā.
Taču intervijā aģentūrai LETA ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka SPRK pieņemtie gāzes infrastruktūras lietošanas noteikumi nav ideāli, jo tie attiecināmi uz pārvades sistēmu, atstājot "caurumu" sadales sistēmā.
"Respektīvi, ja "Latvenergo" vēlas pirkt gāzi no cita piegādātāja, energokompānijai vispirms par to jāvienojas ar "Latvijas Gāzi". Bet šo defektu labosim ar Ministru kabineta noteikumiem, ko valdība varētu skatīt dažu nedēļu laikā," informēja ekonomikas ministre.
Uz sarakstu
