Septiņos gados Latvijā cilvēku ar invaliditāti skaits pieaudzis par vairāk nekā 40 000
LM dati liecina, ka 2008.gadā valstī invaliditāte bija noteikta 131 524 cilvēkiem, bet 2015.gadā - jau 174 060 cilvēkiem. Līdz 2008.gadam cilvēku ar invaliditāti skaitam bija tendence nedaudz samazināties, bet kopš 2008.gada tas ik gadu palielinās, sacīja Kupče. Līdz ar to 2008.gadā cilvēku ar invaliditāti īpatsvars no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita bija 5,82%, savukārt 2015.gadā - 8,64%.
LM norāda, ka cilvēku ar invaliditāti skaita pieaugums skaidrojams ar sabiedrības novecošanu kopumā, kā arī citiem savstarpēji saistītiem faktoriem - izmaiņām rīcībpolitikā un atbalsta pasākumos, kas paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti, pārmaiņām sociālekonomiskajā situācijā. Ekonomiskās krīzes ietekme, bezdarbs un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības problēmas ir tie iemesli, kuru dēļ cilvēkiem nav bijusi iespēja laicīgi un individuālām vajadzībām atbilstoši apmeklēt ārstus speciālistus un līdz ar to saņemt atbilstošu ārstēšanu. Tas attiecīgi var novest pie veselības problēmu saasināšanās un, iespējams, arī invaliditātes cēloņu iestāšanās, skaidroja ministrijā.
Cilvēki ar invaliditāti ir viena no sociāli mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, kurai nepieciešams papildu atbalsts. Sniegtajam atbalstam ir jābūt samērīgam ar citu iedzīvotāju grupu interesēm, kā arī tādam, lai motivētu iesaisti darba tirgū. Invaliditāte ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks nav spējīgs strādāt, bet gan to, ka viņam ir ierobežotas darbspējas, uzsver LM.
Kā norāda ministrijā, cilvēkiem ar trešo invaliditātes grupu ir mēreni izteikta invaliditāte, attiecīgi darbspējas ir mēreni ierobežotas un šo cilvēku līdzdalība darba tirgū ir ļoti vēlama. Tomēr trešās grupas invaliditātes pieaugums visvairāk vērojams tieši darbspējīgā vecuma cilvēku vidū.
Līdz ar to ir nepieciešams veicināt cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos darba tirgū, stiprinot finansiālo neatkarību no pabalstiem, skaidro LM un turpina, ka tāpēc ir nepieciešama detalizētāka analīze par cilvēku pieplūduma iemesliem invaliditātes sistēmā dažādās invaliditātes grupās.
Tāpat cilvēku ar invaliditāti dzīves līmeņa uzlabošana neatkarīgi no noteiktās invaliditātes grupas ir atkarīga no koordinētas sadarbības starpnozaru līmenī, kur vienlīdz liela atbildība ir gan labklājības nozarei, gan veselības, izglītības un citām nozarēm. Būtiska nepieciešamība ir nodrošināt savlaicīgus, mērķētus un pieejamus medicīnas pakalpojumus, novēršot cilvēku veselības stāvokļa pasliktināšanos un invaliditātes cēloņu iestāšanos, pauda LM pārstāve.
Kupče arī piebilda, ka būtiski ir nodrošināt iekļaujošas izglītības pieejamību, sniedzot iespēju jau bērnībā iegūt zināšanas un iemaņas, kas nākotnē būtu par pamatu neatkarīgai dzīvei.
Jau ziņots, ka LM kopā ar Veselības ministriju plāno analizēt cilvēku pieplūdumu invaliditātes sistēmā, konkrēti trešajā jeb vieglākajā invaliditātes grupā.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja labklājības ministra Jāņa Reira (V) padomniece komunikācijas jautājumos Aija Bukova-Žideļūna, LM ir konstatējusi, ka ik gadu vērojams piešķirto trešās invaliditātes grupas skaita pieaugums darbspējas vecuma personu vidū. Pieaugums vērojams, arī salīdzinot ar pirmo un otro invaliditātes grupu, kuras tiek piešķirtas mazāk.
Uz sarakstu
