Pētnieks: "Rail Baltica" būvniekiem vietām nāksies saskarties ar kareivju mirstīgajām atliekām un artilērijas lādiņiem

Rīga, 27.jūn., LETA. Neraugoties uz pašlaik notiekošo izpēti, dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniekiem vietām nāksies saskarties ar Pirmā un Otrā pasaules kara kareivju mirstīgajām atliekām un artilērijas lādiņiem, preses konferencē pauda Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta pārstāvis Klāvs Zariņš.

Viņš skaidroja, ka, piemēram, Ķekavas novadā 1916.gada martā un jūlijā notika kaujas, kas bija pirmie nozīmīgie latviešu strēlnieku bataljonu uzbrukumi vāciešu pozīcijām, ar cerību fronti virzīt tālāk Bauskas virzienā. Pēc Zariņa teiktā, plānotajā dzelzceļa posmā iespējams pētīt ne tikai latviešu strēlnieku gaitas, bet gan arī ierakumu veidošanu Pirmajā pasaules karā kopumā.

Zariņš un arheologs Mārcis Kalniņš norādīja, ka Ķekavas novada mežos Pirmā pasaules kara kaujās notikusi ļoti intensīva un neprecīza bombardēšana, līdz ar ko, "Rail Baltica" būvniecības laikā strādnieki, visdrīzāk, atradīs simtiem cilvēku mirstīgo atlieku un artilērijas lādiņus, tostarp arī nesprāgušus lādiņus un šrapneļus, kas ir samērā bīstami. Lai pēc iespējas vairāk izvairītos no lādiņu uzrakšanas būvniecības laikā, arheologi plānoto dzelzceļa trases maršrutu pārstaigā ar metāla detektoriem.

Tāpat visas plānotās dzelzceļa līnijas garumā tiek veikti uzmērīšanas darbi, kuru rezultātā tiek veidots trīsdimensionāls teritoriju reljefa modelis. Pilnu datu ievākšanu pētnieki plāno pabeigt līdz šī gada beigām, pēcāk izstrādājot arī savus atzinumus un rekomendācijas tālākai projekta virzībai.

Savukārt SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" valdes priekšsēdētāja Baiba Eglāja uzsvēra, ka Rīgā jaunā dzelzceļa būvniecība kultūrvēsturiskās vērtības neskars. Līdz šim pētnieki apzinājuši aptuveni pusi no kopējā plānotā dzelzceļa līnijas garuma Latvijas teritorijā, jeb tā saukto "Rīgas gredzenu". Galvaspilsētā, saskaņā ar pašreizējo līnijas plānojumu, Daugavas labajā krastā dzelzceļš šķērsos ogļu dedzināšanas uzkalniņus, kas datējami ar 16. līdz 20.gadsmitu. Savukārt Pārdaugavā sliežu klātne stiepsies gar Sakaiņu pilskalnu, kur konstatētas deviņus līdz sešus gadsimtus senas vēstures liecības.

SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāve Ilze Lukstiņa norādīja, ka iecerētajam dzelzceļa posmam Ķekavas novadā, visdrīzāk, arheologi aicinās veikt padziļinātu izpēti, lai noskaidrotu, vai un kā atrastās vēstures liecības nepieciešams saglabāt. Arheoloģiskajai izpētei visa "Rail Baltica" Latvijas posma garumā tiek pašlaik tiek atveltīti 295 000 eiro, savukārt iespējamās papildu izpētes izmaksas vēl nav zināmas.

Iepirkumu īsteno uzņēmumi SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa", "Archeo" un  "Arheoloģiskā izpēte" sadarbībā ar LU. Izpētes darbi tiek finansēti ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projekta līdzekļiem.

Kā ziņots, pagājušā gada augustā tika sākta Latvijas vēsturē vērienīgākā kultūrvēsturisko vērtību apzināšana visā topošā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta "Rail Baltica" trasē, aģentūrai LETA pavēstīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas".

Arheoloģijas speciālisti 263 kilometru garumā izstaigā plānoto trasi, lai identificētu vēl nezināmas kultūrvēsturiskas vērtības. Tiek pētīti arī seni karšu materiāli un dažādas vēstures liecības. Lai darbs noritētu pilnvērtīgi, iedzīvotāji, kuru nekustamos īpašumus skar trase, aicināti būt atsaucīgiem un sadarboties ar arheoloģijas speciālistiem.

Apzināšanas laikā konstatētās vēsturiskās liecības tiks izpētītas un sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju tiks veikta vai nu to pārvietošana vai aizsardzība esošajā atrašanās vietā.

Arheoloģiskā mantojuma apzināšana notiek septiņos ģeogrāfiskos posmos visas trases garumā, tai skaitā tiek vērtēta arī "Rail Baltica" līnijas ietekme uz pagājušā gada februārī Torņakalnā atklātās Kobronskansta nocietinājumu sistēmas konstrukcijām. Savukārt kultūrvēsturiskā izpēte un inventarizācija tiek veikta tādos arhitektoniskos un industriālos objektos kā Torņakalna stacijas ēka un vēsturisko notikumu piemiņas vietas komplekss, Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas ēka, dzelzceļa viadukts pār Gogoļa ielu, dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi un citiem.

"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērso Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novada un Rīgas pašvaldības teritoriju. Pirms dzelzceļa infrastruktūras būvniecības sākšanas atbilstoši Latvijas likumdošanas aktiem ir jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā.

Dzelzceļa trases nodalījuma josla noteikta 60 metru platumā, bet vairākās vietās visas trases garumā paredzēta arī saistītās infrastruktūras izbūve plašākā joslā.

"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometrus garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā, lai ar dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.