LPS valdībai piedāvās sākt diskusijas par apriņķu izveidi, iepauzējot VARAM izstrādātās kartes ieviešanu

Rīga, 13.aug., LETA. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde nolēmusi ar Ministru kabineta pārstāvjiem sākt diskusijas par apriņķu izveidi, tādējādi paredzot iepauzēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātās pašvaldību reformas ieviešanu, aģentūru LETA informēja LPS pārstāve Jana Bunkus.

Šodien notikušajā LPS valdes sēdē pašvaldību priekšsēdētāji uzklausīja pētnieku izstrādāto teritorijas attīstības pārvaldības reformas piedāvājumu, kas dienasgaismu ieraudzīja jūlijā.

Kā norāda LPS, Latvijas zinātnieki secinājuši, ka centralizēta un pa nozarēm organizēta valsts pārvalde Latvijā ir izrādījusies neefektīva. Proti, savā kontrolē paturot vairumu finansiālo, institucionālo resursu un funkciju, valsts nav izmantojusi vienu no efektīvas pārvaldības principiem - iespējami lielu atbildības daļu pārvirzīt uz reģioniem un pašvaldībām.

Līdz ar to zinātnieki piedāvā veikt kompleksu teritorijas pārvaldības reformu, kas skartu gan pārvaldības struktūru, gan finanšu pārvaldību, gan arī teritoriālo organizāciju. "Mērķis ir radīt efektīvu, tolerantu, mainīgos apstākļos adaptēties spējīgu, līdzatbildīgu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu reģionu attīstības veicināšanai un sabiedrības labklājības izaugsmei," skaidro LPS.

Klātesošie LPS valdes locekļi esot uzsvēruši, ka piedāvātais reformas modelis ir saprātīgs un balstīts datos un skaitļos, pretstatā VARAM piedāvātajam reformas modelim.

Līdz ar to pašvaldību priekšsēdētāji bija vienisprātis, ka ir jāsāk argumentēta diskusija ar valdību, lai rastu reformas optimālāko risinājumu, kas ir vērsts uz Latvijas attīstību, nevis vienkārši robežu grozīšanu.

LPS valde par tālāko diskusiju pamatu rosina ņemt zinātnieku izstrādāto teritoriālās pārvaldības modeli. Diskusiju laikā notiktu izvēle starp tieši vēlētiem vai vietējo pašvaldību deleģētiem apriņķiem, par sadarbību apriņķa mērogā starp pašvaldībām un valsts institūcijām, kā arī atbilstošu funkciju un finansējuma reformu. Vietējo pašvaldību turpmākās reformas kritēriji tad izrietētu no šīs diskusijas rezultāta.

Valdes sēdes dalībnieki arī atbalstīja valsts attīstības virziena maiņu no centralizācijas uz decentralizāciju, proti, uz katras pašvaldības un katra reģiona resursu pilnīgāku izmantošanu. "Nevar grozīt pašvaldību robežas bez aprēķiniem - kā tas ietekmēs pārējās valstī uzsāktās reformas," pauž LPS.

LPS vadītājs Gints Kaminskis norādīja, ka par pētnieku izstrādāto modeli šodien notika plašas diskusijas, pēc kurām vairs nebija plašs atbalsts ministra Jura Pūces (AP) paustajam viedoklim.

Tāpat, taujāts par Ulbrokas novada izveidi, Kaminskis neizslēdza iespēju, ka pašvaldības var apvienoties, ja redz kopīgu, ilgtspējīgu mērķi.

Pašvaldību vadītāji arī bija vienisprātis, ka līdz šim realizētās VARAM diskusijas ar pašvaldību deputātiem bija formāls process ar nevēlēšanos patiesi izzināt pašvaldību viedokli. 

"LPS valde šīs aktivitātes raksturoja kā informēšanu, nevis diskusiju, jo vairums tikšanās tā arī neizskanēja argumentētas atbildes par reformas ieguvumiem," pauž savienība.

Kā ziņots, ekonomikas doktora Andra Miglava, fizikas doktora, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieka Māra Pūķa un ģeogrāfijas doktora Pētera Šķiņķa ideja paredz administratīvi teritoriālo reformu īstenot sākotnēji izveidojot apriņķus.

Apriņķis veiktu tādas funkcijas kā pilsētu tranzītielu uzturēšana un attīstība, civilā aizsardzība, mājokļu politika, bāriņtiesu uzraudzība, sociālās un veselības aprūpes infrastruktūra, kā arī pamata un vidējās izglītības pārvaldība.

Apriņķos būtu iedzīvotāju vēlēta dome. Apriņķi varētu veidoties, piemēram, uz pašreizējo piecu plānošanas reģionu bāzes, taču risinājumi esot vairāki.