Banner 980x90

FKTK piemēro "ABLV Bank" soda naudu 3,17 miljonu eiro apmērā

Foto: Edijs Pālens/ LETA
Foto: Edijs Pālens/ LETA
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēc aktīviem otrai lielākajai Latvijas bankai AS "ABLV Bank" piemērojusi 3 166 682 eiro soda naudu par komisijas pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem.

FKTK arī izteikusi brīdinājumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu atbildīgajam bankas valdes loceklim Aleksandram Pāžem, teikts FKTK paziņojumā medijiem.

FKTK, "ABLV Bank" un tās valdes loceklis Pāže šodien noslēdza trīspusēju administratīvo līgumu par tiesisko attiecību noteikšanu Kredītiestāžu likuma un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma piemērošanas jomā, lai panāktu uzlabojumus bankas iekšējās kontroles sistēmas darbībā. Līgumā paredzēts piemērot bankai iepriekšminēto soda naudu un izteikt brīdinājumu par NILLTFN jomu atbildīgajam bankas valdes loceklim.

Parakstot administratīvo līgumu, FKTK, banka un Pāže vienojušies noslēgt izlīgumu, lai izbeigtu FKTK ierosināto administratīvo lietu par komisijas pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem.

Nosakot bankai piemērojamās soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā, ka banka pašlaik izpilda visas regulējošās prasības un turpina uzlabot iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kā arī bankas apņemšanos turpmākā pusotra gada laikā ieguldīt savas iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanā finanšu līdzekļus ne mazāk kā 6,5 miljonu eiro apmērā. Tāpēc soda nauda netiek piemērota maksimālajā apmērā, bet gan 3,167 miljoni eiro, kas atbilst 2,5% no bankas iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas, skaidro FKTK.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam FKTK par NILLTFN prasību pārkāpumiem, kas veikti pēc 2014.gada 28.maija, ir tiesīga piemērot soda naudu līdz 10% no bankas iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas, kas veidotu lielāku summu, nekā bankai šajā gadījumā noteiktā soda nauda.

Administratīvajā lietā FKTK veica pārbaudi par vairākiem klientiem, kuri, kā minēts publiski pieejamajā Moldovas Nacionālās bankas pētījumā ("Kroll report"), veikuši darījumus ar mērķi iegūt kontroli pētījumā minētajās Moldovas bankās 2012.-2013.gadā.

Cita pārbaude tika veikta arī par citiem klientiem, tai skaitā klientu, kuram banka izsniegusi nenodrošināto aizdevumu jeb overdraftu 2010.gadā, kura ietvaros piešķirtie līdzekļi tika izmantoti, lai radītu iespējamu apdraudējumu trešo pušu interesēm (kreditoriem, investoriem), kā dēļ banka tika pakļauta nesamērīgi augstam reputācijas riskam, informē FKTK.

FKTK konstatējusi, ka banka nav nodrošinājusi atsevišķu klientu darījumu ekonomiskās būtības un tiesiskā mērķa pārbaudi un dokumentēšanu atbilstošā apjomā. Dažos gadījumos banka nav veikusi klienta sākotnējo izpēti pirms darījuma attiecību sākšanas klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska līmenim atbilstošā apjomā. Tāpat arī darījuma attiecību laikā banka nav aktualizējusi informāciju par klienta saimniecisko darbību un nav veikusi darījumu pastāvīgu uzraudzību tādā apjomā un kvalitātē, lai savlaicīgi pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par neparastiem vai aizdomīgiem. Banka pietiekamu uzmanību nav pievērsusi klientam netipiski lieliem, sarežģītiem vai savstarpēji saistītiem darījumiem, kā arī nav veikusi dažu klientu darījumu pastiprinātu uzraudzību padziļinātās izpētes ietvaros, skaidro FKTK.

Dažos gadījumos tika konstatēts, ka banka ir kavējusi informācijas sniegšanu FKTK un sniegusi informāciju citām institūcijām neatbilstošā apjomā. Līdz ar to banka nav ievērojusi Kredītiestāžu likuma, NILLTFN likuma un FKTK izdoto normatīvo noteikumu prasības, kas liecina par trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā, skaidro FKTK.

Administratīvajā līgumā puses vienojušās par paredzētajiem turpmākajiem pasākumiem, ko banka apņemas noteiktajos termiņos pilnībā izpildīt, lai pilnveidotu NILLTFN iekšējās kontroles sistēmu un stiprinātu tās darbības efektivitāti. Savukārt FKTK uzraudzīs, vai banka pilda noteiktās apņemšanās līgumā noteiktajos termiņos un noteiktajā apjomā.

Kā ziņots, pagājušajā gadā "ABLV Bank" strādāja ar 69 miljonu eiro peļņu.

"ABLV Bank" lielākajiem akcionāriem Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 86,25% no bankas balsstiesīgā pamatkapitāla.

ABLV grupā darbojas "ABLV Bank", "ABLV Bank Luxembourg", IBAS "ABLV Capital Markets", IPAS "ABLV Asset Management", KS "Pillar Holding Company", AS "ABLV Consulting Services", SIA "ABLV Corporate Services", SIA "New Hanza City" un citi uzņēmumi. ABLV grupai ir pārstāvniecības Maskavā, Sanktpēterburgā, Vladivostokā, Kijevā, Odesā, Minskā, Almati, Baku, Taškentā, Honkongā, Limasolā.

FKTK noteiktais sods "ABLV Bank" ir pēc apjoma lielākā FKTK līdz šim kādai bankai piemērotā soda nauda.

Kopš pērnā rudens FKTK vairākas reizes piemērojusi bargus sodus. FKTK pērn piemēroja "PrivatBank" 2,017 miljonu eiro sodu, atstādināja bankas valdes priekšsēdētāju un atbildīgo valdes locekli, uzdeva pilnībā nomainīt bankas valdi. FKTK piemēroja arī individuālus naudas sodus toreizējiem "PrivatBank" valdes locekļiem. Savukārt šogad martā FKTK piemēroja "Baltic International Bank" 1,1 miljona eiro soda naudu un tās valdes priekšsēdētājai Ilonai Guļčakai - 25 000 eiro soda naudu. Abas bankas tām piemēroto soda naudu samaksājušas.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)