Banner 980x90

Finanšu policijas vadītājs: Latvijā pret nodokļu krāpniekiem pārāk demokrātiska sodu politika

Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG
Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG

Latvijā pret nodokļu krāpniekiem ir pārāk demokrātiska sodu politika, šādu viedokli "Latvijas Avīzē" paudis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.

Pēc Podiņa vārdiem, šis ir viens no iemesliem, kāpēc nodokļu krāpnieki pievēršas šim arodam pat pēc tam, kad vienreiz jau tikuši noķerti. "Acīmredzot sods bijis pārāk mazs," secinājis policijas priekšnieks, "pārsvarā likuma pārkāpēji tiesā saņēmuši dažādus naudas sodus. Diemžēl aiz restēm iesēdinātos var saskaitīt, kā saka, uz vienas rokas pirkstiem. Turklāt pārsvarā iesēdina tikai tos, kuri agrāk jau bijuši sodīti par līdzīgiem pārkāpumiem."

Pirms diviem gadiem Finanšu policija veikusi pētījumu par laikposmā no 2004. līdz 2009.gadam saņemtajiem sodiem personām, kuras savulaik nodotas kriminālvajāšanai. Pētījumā secināts, ka tikai 20 personām ticis piespriests reāls cietumsods. "Kaut arī noziedzīgās darbības dēļ valstij zaudējumi dažkārt sniedzas miljonos, piespriestais soda izciešanas laiks ir gaužām īss - vidēji 3,4 gadi," atzīmējis Podiņš. Šogad iecerēts pabeigt līdzīgu pētījumu par laikposmu no 2010. līdz 2013.gadam, un izskatoties, ka reāla cietumsoda saņēmēju būšot vēl mazāk.

"Jāteic, ka diemžēl man rodas iespaids - jo vairāk kāds nozog, jo mazāku sodu saņem. Man tas nekādi nav saprotams. Ja kādam tiesa piespriestu atmaksāt valstij nozagto naudu, pieļauju, ka tas būtu krietni iedarbīgāk nekā tas sods, ko viņš saņem pašlaik," sacījis policijas pārstāvis un atzīmējis, ka starp tiem, kuri sēž cietumā, nav sabiedrībā labi pazīstami ļaudis, bet gan "drīzāk labi pazīstami kriminālajā pasaulē".

"Tā kā likumu pārkāpējiem piespriestie sodi ir mazi, no savas puses mēs cenšamies izdarīt visu, lai šo naudu atgūtu. Pērn nodrošinājām arestus aizdomās turēto personu nekustamiem īpašumiem un naudas kontiem vairāk nekā 27 miljonu eiro apmērā," turpinājis Podiņš, "te jāpiebilst, ka zaudējumi tiek novērtēti pēc arestēto nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, tirgus vērtība tiem noteikti ir krietni augstāka. Kā turpmāk rīkoties ar šo arestēto mantu, par to, protams, lemj tiesa. Taču, ja apsūdzētās personas negrib vai nespēj labprātīgi atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus, tad tiesai ir iespējas šo mantu konfiscēt."

 

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)